2023. gada 16. septembrī plkst. 14.00 Preiļos, Raiņa bulvārī 28 notiks konkursa “9. Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” galvenās balvas pasniegšanas ceremonija.
Skatāma arī 9. izstāde ar nominantu darbiem un “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā jauniešiem” dalībnieku darbu konkursa izstāde.
Mākslas vēsturnieces Ingrīdas Burānes ceļavārdi Jāzepa Pīgožņa balvai par Latvijas ainavu glezniecībā 9. izstādei:
Kad pirms gadu desmitiem pirmo reizi intervēju mākslinieku Jāzepu Pīgozni (publikācija laikrakstā “Padomju Jaunatne” 1975. gada 20. aprīlī), tad Meistars teica:
“Mākslas darba uztveri grūti iekļaut vārdos. Ja es no mākslas darba uztveru tikai izstāstāmo, tad tas noteikti nav galvenais. Emocionālo pusi nevar izstāstīt. To varbūt var izkliegt, izsvilpot, izčukstēt. Man nav vēlēšanās, nekad neesmu mēģinājis izskaidrot parādības, kas nav izskaidrojams. Ja mēs pieņemam, ka visu, kas notiek ar mums, apskatot mākslas darbu, var izteikt vārdos, tad mēs noliedzam pašas mākslas eksistenci.”
Preiļu novada pašvaldības, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, VAS “Latvijas dzelzceļš” un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs līdz šī gada ekspozīcijai ir gājuši garu ceļu no sākotnējās un Jāzepa Pīgožņa draugu Jāņa Streiča, Jāņa Strupuļa, Jāna Anmaņa, atbalstītāju un Rīgas Domes izlolotās ieceres. Tāpēc jo lielāks prieks, ka izstāde ir tapusi ar vērienīgu un aktīvu mākslinieku līdzdalību, ir interesanta savos ainavas redzējumos un profesionālajos meklējumos. Arī šī skatāmība atver sajūtas, izjūtas, emocionālo pieredzi, vārdos neizsakāmo.
Pasaule, apkārtējā vide un norises ap mums mainās strauji. Pat ļoti strauji. Gaismas un tumsas cīņā, redzamajā un neredzamajā, brīžiem šķiet, ka zaudējam izpratni par sevi, savu zemi un mākslas pastāvēšanas, esības jēgu. Tomēr jaunatklātās ekspozīcijas Latvijas Dzelzceļa muzejā un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā rāda, ka protam, varam cerīgi mainīties, vienlaicīgi saglabājot galveno saistībā ar Jāzepa Pīgožņa balvu:
- ainavas glezniecības pastāvēšanu atšķirīgās mākslinieciskās formās ar saknēm pagātnē un lapotni, svaigiem dzinumiem nākamībā;
- salīdzināšanos, impulsiem, dažādošanos vienā no plašākajām kopekspozīcijām mūsu valstī, kura regulāri pulcina skatītāju simtus – iekšējas aktivitātes uzlādētus sarunu biedrus;
- vairo izpratni, vēsturiski saglabā Latvijas, mūsu zemes pulsu krāsās, skaistumā, pretrunās, noskaņās, gadalaiku un dienu mainībā un patstāvībā vienlaikus.
