Roberts Mūks par savu piedzimšanu ir teicis: "Es nevis piedzimu, bet pārdzimu (reinkarnējos) pašreizējā formā 1923. gada 14. janvārī Galēnu pagastmājā Rēzeknes apriņķī (..) Mana pārdzimšana notika tāpēc, ka acīmredzot kaut kas bija jāpielabo iepriekšējās dzīves metos."
Roberta Mūka muzejā Galēnos visu vasaru ir aplūkojama izstāde "Nopietni, nenopietni un filozofiski", izceļot muzeja krājuma priekšmetus un Roberta Mūka nestandarta skatījumu uz pasauli. Roberta Mūka filozofiskajos pētījumos pamats ir Austrumu reliģiju salīdzinājums ar Rietumu pasaules uzskatu, reliģiju funkcija modernajā pasaulē un Dieva izpratne. Roberta Mūka dzejai ir raksturīga iezīme – intelektuālisms, kas saistīts ar mitoloģiju un filozofiju. Pēc Roberta Mūka domām, dzeja ir iztēles produkts un dzejnieka uzdevums ir parādīt lietas savā pašpieticībā brīdī, kad tās pārvēršas tēlos. Iztēle ļauj lietas redzēt vienotībā ar matēriju un garu. Dzīve bez grūtībām būtu neinteresanta. Roberts Mūks uzskata, ka visi pretstati vai pretrunas, ar kurām mēs sastopamies ikdienas dzīvē, ir polāri: nevar būt gaismas bez tumsas, dzīves bez nāves, laimes bez nelaimes. Filozofam un dzejniekam ir raksturīgas arī antipātijas pret zinātnisko garu, kas iezīmējas cilvēka domāšanā. Lai progress un tehnikas attīstība nenovestu pasauli pie katastrofas, pēc Roberta Mūka domām, cilvēkam ir jāpārtaisa sevi pašu, pirms pārtaisīt pasauli. Roberts Mūks tiek uzskatīts par vienu no vismeditatīvākajiem latviešu filozofiem, viņš apcer cilvēka dziļākās būtības saikni ar visumu, latviskā saistību ar kosmosu.
Ieeja bez maksas. Ārpus muzeja darba laika apmeklējumu ir iespējams pieteikt pa tālruņiem: +371 25925621 vai +371 28447191.
