Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā izstādi “Cilvēka bērns Jānis Streičs”.
Izstāde skatāma Preiļu Kultūras nama izstāžu zālē no 26. septembra līdz 15. novembrim.
Darbi no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja un Jāņa Streiča privātās kolekcijas.
JĀNIS STREIČS /1936. gada 26. septembrī – 2025. gada 5. martā/
Kinorežisors, scenārists, aktieris, gleznotājs, divu grāmatu autors, Trīs Zvaigžņu ordeņa komandieris (1998), Preiļu Goda pilsonis (2008), Rēzeknes Goda pilsonis (2013), LZA goda loceklis (1999).
Jānis Streičs dzimis Preiļu pagasta Anspokos. Pamatizglītību ieguvis Rušonas pagasta Gailīšu pamatskolā (1943–1951), absolvējis Rēzeknes pedagoģisko skolu (1951–1955), strādājis par skolotāju Preiļu 2. vidusskolā, darbojies Preiļu kultūras nama amatierteātrī, padomju armijā dienējis Voroņežas apgabalā Krievijā. Pēc dienesta Jānis Streičs studējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā (1959–1963).
Jānis Streičs bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs (1991 – 1994), Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1999 – 2002). Jāņa Streiča darbs novērtēts ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu (2008). 1992. gadā par filmu “Cilvēka bērns” Jānis Streičs ieguvis Zemkopības ministrijas ikgadējā konkursa “Sējējs ” balvu un prēmiju. 2010. gadā par izcilu devumu Latvijas kultūrā, profesionālā un mākslinieciskā līmenī risinot nacionālo tēmu kinomākslā, kā arī aktīvu darbību, izstrādājot koncepcijas valsts prioritāro programmu “Letonika” un “nacionālā identitāte” īstenošanai, piešķirta LR Ministru kabineta ikgadējā balva un Atzinības raksts. (1991). 2016. gadā Streičs saņēmis Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā. 2017. gadā saņēmis "Autortiesību bezgalības balvu 2017" par filmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā". Jānis Streičs ir prestižās Vatikāna prēmijas BEATO ANGELICO laureāts (2000), pirmais no Latvijas, kam piešķirts šis pagodinājums par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Eiropas kultūrā, mākslā un garīgo vērtību veicināšanā.
Jānis Streičs bija talantīgs rakstnieks, to apliecina 2006. gada rudenī iznākusī grāmata “Lāga dvēseļu straumei” - stāsti par kinogaitās satiktām un iepazītām personībām. 2012. gadā iznāca otrā Jāņa Streiča grāmata „1991_ Tas garais cilvēkbērna gads”.
Jānis Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas. Trīs no viņa režisētajām filmām ieguvušas Latvijas kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu kategorijā labākā pilnmetrāžas spēlfilma —"Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Cilvēka bērns" (1992).
Uz vizuālās mākslas skatuves ainavu glezniecībā kā prasmīgu kadra kompozīciju tvērēju kinorežisors Jānis Streičs sevi pieteicis pēdējās pāris desmitgadēs. "Tas tāds bērnu dienu sapnis, jaunu dienu sapnis bija – kļūt par gleznotāju, nevis par kinorežisoru vai aktieri, bet teātris aizvilināja neceļos, bet, kad tiku vaļā no tā, laikam ar šī gadsimta sākumu, pievērsos jaunu dienu sapnim.”
1970. gadā Jānis Anmanis, būdams mākslinieka asistents kinostudijā, ieraudzīja režisora aizraušanos un mudināja atsākt gleznošanu. Kopš pirmās personālizstādes “Kur basām kājām” 2003. gadā, Jānis Streičs piedalās izstādēs un plenēros kopā ar saviem draugiem, profesionāliem māksliniekiem.
“Jāņa gleznotās ainavas “dzīvo” reālu dzīvi reālā vidē. Tās izelpo gadalaiku temperatūras un vēju dvašu. Tajās jūtama siena un arī rudens vītušo lapu smarža. Jāņa ainavās nemēdz būt nedz sastinguši koki nedz arī padebešiem “piekārti” mākoņi. Uzlādēti ar dramatiski piesātinātām krāsām tie gan auļo debesīs gan cienīgi gozējas virs pakalniem un pļavām. Arī Latgales ainavā iedēstītās baltās baznīcas tāpat kā zemei pieplakušie un sašķiebušies koka namiņi elpo, jo tos paaudžu paaudzēs ir piepildījuši cilvēku likteņi, viņu domas, ilgas, prieks un arī sāpes. Vērtēsim Jāņa gleznas ar sirdi un ar acīm, un šie tiesneši nesaskatīs sižetiskajās ainavās neko kritizējamu vai aplamu.” Ojārs Spārītis. 2025. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors.
“Mani vienmēr ir pārsteidzis Jāņa Streiča talants. Publisko kopbrīžos – LZA sēdēs un dažādās citās sapulcēs, sekojot līdzi notiekošajam, skicēt to, kas notiek apkārt. Vienkārši, caur šo talanta prizmu dokumentēt brīdi – šeit un tagad! Un tas ir bijis tik precīzi un vienkārši, ka vienmēr man ir izraisījis sajūsmu un apbrīnu!” Guntis Gailītis. 2025. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.
