Projekta Nr. CB0600301 “SchoolFood WasteSolutions” ietvaros Latgales plānošanas reģions kā vadošais partneris kopā ar sadarbības partneriem no Tartu reģiona organizēja mācību braucienu uz Zviedriju. No 20. līdz 23. oktobrim skolu pavāri un projekta pārstāvji viesojās Karlštatē, lai gūtu praktisku pieredzi un idejas par skolu ēdināšanas sistēmu pilnveidi, ēdiena pasniegšanas efektivitāti un pārtikas atkritumu mazināšanu. Preiļu novada pašvaldības projekta darba grupu braucienā pārstāvēja projekta vadītāja, pavāres no pilota skolām – Preiļu 1. pamatskolas un Riebiņu pamatskolas, kā arī Aglonas vidusskolas un Vārkavas pamatskolas pavāres.
Karlštates pašvaldības un izglītības iestāžu pārstāvji dalībniekiem sniedza iespēju ielūkoties Zviedrijas skolu ēdināšanas pieejā – sākot no virtuves iekārtojuma un diētisko ēdienkaršu plānošanas līdz komunikācijai ar skolēniem un vecākiem. Viesošanās vairākās skolās ļāva pavāriem praksē redzēt, kā darbojas bufetes tipa ēdināšana, kā tiek plānotas tematiskās ēdienu dienas, un kā tiek izmantoti ergonomiski virtuves risinājumi, lai samazinātu pārtikas zudumus.
Dalībniekus īpaši uzrunāja maizes cepšana uz vietas katrā skolā, ēdienu krāsainība un garšas daudzveidība, kā arī vienota ēdienkaršu programma, kas ļauj sekot izmaksām un budžeta izpildei. Svarīga loma Zviedrijā ir arī ēdiena estētikai un skolēnu izvēles brīvībai – tas rada patīkamu un mācību procesam atbilstošu ēšanas vidi.
Daugavpils Universitātes pārtikas tehnoloģe Dzintra Kokta norādīja: “Zviedrijas pieeja parāda, ka ēdienreize skolā var būt gan garšīga, gan izglītojoša. Tā palīdz veidot veselīgus ieradumus un rada mājīguma sajūtu.”
Savukārt uztura terapeite un pavāre Triin Muiste no Igaunijas piebilda: “Īsi video un ieraksti sociālajos tīklos par dienas ēdienkarti palīdz skolām veidot atklātu komunikāciju ar bērniem un vecākiem – tas veicina uzticēšanos.”
Brauciens kļuva arī par vērtīgu tīklošanās platformu. Pavāri no dažādām Latgales skolām pirmo reizi satikās kopīgā pasākumā, daloties pieredzē un idejās par darba organizēšanu. Sarunās ar Tartu reģiona kolēģiem atklājās, ka izaicinājumi abās valstīs ir līdzīgi – sākot no pārtikas atkritumu samazināšanas līdz sabalansētas ēdienkartes nodrošināšanai skolēniem. Šī pieredze iedvesmoja turpmākai sadarbībai.
Zviedrijas skolās novērotie tehniskie risinājumi – modernas krāsnis, dzesēšanas skapji un uzglabāšanas sistēmas – palīdz pagarināt produktu derīguma termiņu un samazināt pārtikas zudumus. Īpaši iedvesmoja prakse “Food lesson” – maltīte kā mācību procesa daļa, kur skolēni mācās baudīt ēdienu mierīgā atmosfērā. Tuggeliteskolā pirmās 15 pusdienu minūtes tiek veltītas klusai maltītei, kas palīdz skolēniem koncentrēties un veicina labākus ēšanas paradumus. Latgales pavāri uzsvēra, ka daudzus redzētos risinājumus var īstenot arī Latvijā – sākot ar ēdienu vizuālo noformējumu un komunikāciju ar skolēniem, līdz pārtikas atkritumu uzskaitei un ergonomisku iekārtu izmantošanai.
Riebiņu pamatskolas virtuves vadītāja Anita Cakule: “Uzrunāja tas, ka varējām klātienē redzēt to, ko dzirdējām teorijā. Ļoti daudz nianšu mūsu skolā varam realizēt jau tagad bez lieliem ieguldījumiem, piemēram, launags ārā, pašcepta maize, jaunas iestrādnes bērnu un virtuves komandas sadarbībai. Ļoti liela cieņa tiek izrādīta ēdienam un virtuves darbiniekiem. Paldies par doto iespēju! Ļoti izcila organizācija un attieksme pret mums!”
Šī pieredze kalpos par pamatu skolu ēdināšanas sistēmas uzlabošanai Latgalē un Tartu reģionā, kā arī bufetes tipa ēdināšanas ieviešanai un jaunu virtuves iekārtu iegādei projekta ietvaros četrās Latgales un divās Tartu pilotskolās. Pēc gūtās pieredzes Preiļu novada pašvaldības projekta darba grupa kopīgi rosinās veikt izmaiņas pilota skolās, sākotnēji izglītojot skolēnus un organizējot ēdiena atkritumu un šķīvju novākšanu pašu spēkiem. Tas veicinās apziņu par ēdiena vērtību, uzlabos galda kultūru, kā arī skolēnu atbildību.
