Izglītībā
Logo

Kopš 2018. gada rudens kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” skolēniem nodrošina valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā, sasaistot tās ar mācību saturu un procesu.  

Šis mācību pusgads bija īpašs:

  • septembrī kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma” iekļauj Izglītības likumā. Un tam ir svarīga ilgtermiņa ietekme, nostiprinot izpratni par kultūras norisēm kā mūsdienīgu un efektīvu mācīšanās līdzekli, vienlaikus sekmējot skolēnu motivāciju mācīties.
  • oktobrī nosvinēti kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” pirmie pieci gadi. Pamats ir ielikts, sistēma izveidota, nostiprinās ieradums uztvert kultūru kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu.
  • semestra sākumā programma tiek pie savas mājaslapas, kur ikviens var atrast informāciju par programmas “Latvijas skolas soma” īstenošanu, iepazīties ar kultūras norišu piedāvājumu, programmas aktualitātēm un skolu pieredzi.

Jau sesto mācību gadu tas īpašs ir arī Preiļu novada 1.-12. klašu skolēniem. 2023./2024. mācību gada 1. semestrī 1423 skolēni no deviņām izglītības iestādēm kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros piedalījušies 67 interesantās un vērtīgās kultūras un mākslas norisēs.  Ieejas biļešu un dalības maksu iegādei ir izlietoti 9859,85 euro, transporta pakalpojumu izmaksu segšanai – 1235,47 euro. Kopā izlietoti 11 095,32 euro. Finansējums programmas “Latvijas skolas soma” īstenošanai tiek piešķirts pašvaldībām katru gadu atbilstoši faktiskajam skolēnu skaitam no 1. līdz 12. klasei.

Kultūras norises baudītas klātienē, braucot iepazīt kultūras daudzveidību ārpus sava novada teritorijas - Rēzeknē (8 norises), Daugavpilī (5), Krāslavā (4), Cēsīs (3), Alūksnē (2), pa vienai Jēkabpilī, Varakļānos, Bebrenē, Rīgā un Lūznavā, kā arī Preiļu novadā - Jasmuižā (1), Preiļos (4), Aglonā (1), bet visvairāk – 34 norises pieredzētas savā izglītības iestādē.

Skolēni klātienē baudīja teātra izrādes, koncertlekcijas, daudzveidīgās muzejpedagoģiskās nodarbības, muzikālās nodarbības, radošas tikšanās, muzeju pamatekspozīcijas, spēlfillmas un animācijas filmas. Piemēram, Daugavpils teātra izrāde “Spreideits”, Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Tik vien Austra …”, LNOB teātra izrāde “Burvju durtiņas”, koncertlekcijas “Mēs esam Latvija”, Latviju svētkos godinot”, “Gadskārtu dziesmas”, “Ziemassvētku ekspresis”, muzejpedagoģiskās nodarbības “Māla pikuča piedzīvojumi”, “Ciemos pie grāfa Borha Varakļānos”, Latgaliešu kāzu tradīcijas. Kāzu apdziedāšanās dziesmas”, “Uz skolu 19.gadsimtā”,  “Ziepju darbnīca”, “Stunda Latvijai”, “Riekstu kalna arheologs”, ‘Amatam zelta pamats. Latgales zemnieku darbi un sadzīve”, “Maizes vesture Latgalē”, “Augt maizītei tīrumā”, muzikālā nodarbība “Tautas muzikas instrumentu pasaule”, radošās tikšanās “Valodas bagātība”, izzinošās nodarbības “Daugavpils cietokšņa iepazīšana (19 gs. – 20.gs.)”, Bebrenes dzirnavu komplekss kā industriālā mantojuma objekts”, “Atrodi ceļu uz Alūksni”, “Alūksnes Bānīša stacijas kvartāls zem lupas”, “Es saprotu literāro daiļdarbu caur mākslu”, “Mūzika un skaņa”, animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, “Kājām gaisā”, “Diendusa”, “Zelta zirgs”, spēlfilmas “Jelgava 94”, “Bedre”, “Maija un Paija”, “Tizlenes”, Puika” un “Māsas”, Rīgas Motormuzeja pamatekspoziciju, kā arī daudzas citas norises. 

Vairāk – ŠEIT.

Skolēnu atsauksmes apliecina, ka dalība kultūras un mākslas norisēs ir prieks, piedzīvojums, jauni iespaidi, nopietnas pārdomas, jaunas zināšanas, sadarbība un līdzdarbošanās. Atsauksmēs visvairāk sastopamie vārdi ir “man patika”. “es uzzināju”, “domāju, ka….”, “pirmo reizi”.

Par koncertlekciju “Gadskārtu dziesmas” (tautas muzikas grupas “Tautumeitas” dalībnieces māsas Asnate un Aurēlija Rancānes):

  • Lieliski divi koncerti - aizrāva gan mazos, gan lielos - bija dziesmas, bija mīklas, bija viktorīnas, dejas un pārbaudījumi. Katrs varēja gan ievingrināt balsi, gan izkustināt kājas. Koncertlekcijā tika uzburta sajūta, kāda rodas, piedaloties latviešu tradicionālo svētku svinēšanā. (Ilze)

Par spēlfilmu “Jelgava 94”:

  • Tas ir fantastiski, liekas, ka tik daudz gadu pagājis, bet filmā atspoguļotās tēmas vēl joprojām ir aktuālas. Mēs, jaunieši, vienmēr esam ceļā, lai izzinātu un atrastu sevi. (Sabīne)
  • Domāju, ka tā ir mūsdienu jauniešiem būtu jānoskatās, vai arī jālasa grāmata (kā to darījām mēs), lai izvērtētu, analizētu vienaudžu rīcību dažādās situācijās, saskatītu patiesās vērtības. (Arianda, Katrīna)
  • Man ļoti patika filma, jo tiek parādīta jauniešu dzīve 90 gados, ko viņi dara ikdienā, kā atpūšas, kādi viņiem ir stereotipi, kādas sociālās grupas, kā viņi iekļaujas/ neiekļaujas šajās grupās.(Ivans)

Par Latgales Kultūrvēstures muzeja muzejpedagoģisko programmu “Cilvēka bērns“:

  • Man bija interesanti apskatīt muzeju, nodarbībā uzzināju, kas ir Jānis Klīdzējs. (Letīcija)
  • Man patika atbildēt uz jautājumiem, jo es zināju daudzas atbildes, patika izteikt savas domas. (Rihards)
  • Es labprāt uz cimdiņiem rakstīju Boņuka īpašības, filmas epizodes mani ieinteresēja, es noskatīšos visu filmu. (Patrīcija)
  • Es uzzināju, ka Boņuks bija godīgs, drošsirdīgs, laimīgs, reizēm arī viltīgs, sadarīja blēņas, bet vienmēr to nožēloja un lūdza piedošanu. Vislabāk man patika piedalīties lomu spēlē un spēlēt govs lomu. (Oļegs)

Par teātra izrādi “Tik vien Austra …”:

  • Ļoti dziļa un sirdi kutinoša izrāde. Aktiermeistarība bija pārliecinoša, bet galvenā lieta, kas man patika, bija muzikālā daļa. Man pat šobrīd gribas atkal paklausīties galvenās aktrises izpildījumu. (Vadims)
  • Manuprāt, mūzika bija pārāk skaļa. Izrādē bija vairāki zemteksti, kurus bija samērā grūti, bet interesanti meklēt. (Andrejs)
  • Izrāde lika aizdomāties par cilvēka iekšējo pasauli. Mūzika bija perfekta! Izbaudīju no sirds! (Viktorija)

Par Daugavpils teātra izrādi “Spreideits”:

  • Skolēniem ļoti patika pasaku lugu Sprīdītis’’ noskatīties kā teātra izrādi, tā skolēni labāk atcerējās lugas saturu, spēja spēcīgāk izdzīvot līdzi galveno tēlu izjūtām un pārdzīvojumiem. Īpaši sajūsmināja lugas notikumiem atbilstoša mūzika un tēlu veidojums, daudzi tēli, kas grāmatā nešķita tik simpātiski, ieguva skolēnu simpātijas un apbrīnu. Kāda skolēna teiktais: “Es līdz šim nebiju bijis nevienā lugā latgaliešu valodā. Mums ir tik skaista un moderna valoda, valodas dēļ arī lugas notikumi likās cēlāki un varenāki”. Luga man iedarbojās uz visu: uz prātu, sirdi, radīja pozitīvas izjūtas, jā, tādu arī mēs gribētu iestudēt savā skolā’’, teica kāds 6.klases skolēns. Savukārt 8. klases skolēns teica:,, Manas simpātijas pieder Velna tēlam un viņa kustībām uz skatuves”. Skolēni bija patīkami pārsteigti, ka viņiem tik zināmā luga tika izrādīta jaunās skaņās , ar jauniem elementiem, brīnišķīgu horeogrāfiju un kustībām.

Par animācijas filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” (Austrumlatvijas koncertzālē “Gors”):

  • Es ļoti pārdzīvoju par Jēkabu, jo arī man tāpat jādodas pie vecmāmiņas un gribu būt visu laiku pie mammas un tēta. (Paula)
  • Man patika filma, Es pirmo reizi biju kinoteātrī. Man patika ka filma bija uz tik liela ekrāna. (Edgars)
  • Es pirmo reizi ar klasi braucu uz pilsētu Rēzekne. Es biju ļoti lielā mājā, kur rādīja kino. Ļoti lielas trepes, zāle un kino ekrāns. Man patika. (Iļja)

"Kultūra ir mūsu mantojums no pagātnes un dāvana nākotnei, un tās iepazīšana palīdz bērniem un jauniešiem augt par empātiskiem, domājošiem un aktīviem cilvēkiem, kuriem rūp sabiedrībā notiekošais un kuri vēlas un spēj rast jaunus risinājumus gan ekonomikā, gan sociālajā un pilsoniskajā jomā. Nu jau piecus gadus programma "Latvijas skolas soma" rūpējas, lai skolēni varētu pieredzēt daudzveidīgas kultūras izpausmes un kļūt par zinošiem un ieinteresētiem kultūras lietotājiem savā tālākajā dzīvē," (Aija Tūna, programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja).

Paldies visām novada skolām un pedagogiem, kas mudina skolēnus iepazīt kultūru kā izziņas avotu, kā emociju rosinātāju un iedvesmas avotu!. Paldies par norišu piemeklēšanu skolēnu vecumam un mācību saturam! Īpašs PALDIES koordinatoriem skolās - Izei Brokai (Preiļu 1.pamatskola), Žanna Ļebedevičai (Preiļu 2.vidusskola), Ilutai Kotānei (Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija), Guntaram Rateniekam (Pelēču pamatskola), Zitai Pastarei (Salas sākumskola), Inārai Ukinai (Aglonas vidusskola), Gunitai Strodei (Galēnu pamatskola), Lolitai Šmukstei (Riebiņu vidusskola) un Helēnai Ērglei (Vārkavas pamatskola)!

Paldies par sadarbību un atbalstu programmas “Latvijas skolas soma” komandai un Preiļu novada pašvaldībai!

Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” rūpējas, lai visiem skolēniem, kas klātienē apgūst pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmas, ar valsts finansējumu regulāri vismaz reizi mācību semestrī pieejamas kvalitatīvas, profesionāli veidotas kultūras norises, kas atklāj Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes. Kultūras norises kļūst par resursu, kas padara mācīšanos mūsdienīgāku, jēgpilnāku un personiskāku, tā palīdzot sasniegt izglītības standartā noteiktos rezultātus.

Programmu administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Informāciju sagatavoja

Aija Caune

Direktore - 4. stāvs
aija.caune [at] preili.lv