Likums pieņemts, lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarotu tās sniegto pakalpojumu pieejamību. Likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Jauns likums bija nepieciešams, jo kopš 1994. gada, kad pieņemts šobrīd spēkā esošais likums “Par pašvaldībām”, ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē un līdz ar to daļa no esošā regulējuma normām ir novecojušas, neefektīvas un esošajai sistēmai neatbilstošas. Izmaiņas pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā bija nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc aktīvākas sabiedrības iesaistes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, lai nodrošinātu viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos jautājumos, kas saistīti ar pašvaldības darbu.
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā, kā viena no līdzdalības formām paredzēta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās plānotas kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas un to uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē. Tāpat iedzīvotāju iesaistei varēs ieviest līdzdalības budžetu, kas ļaus izmantot sabiedrības ierosinātas idejas teritorijas attīstības projektu īstenošanai. Par finansējuma izlietojumu lems paši pašvaldības iedzīvotāji.
Likumā arī noteikts, kurās jomās, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses, padome varēs izskatīt dažādus jautājumus un iesniegt lēmumu projektus izskatīšanai domē. Tie būs teritorijas labiekārtošanas un sanitārās tīrības jautājumi, kas attiecas, piemēram, uz apgaismojumu, parkiem, pilsētvides ainavu un citām lietām. Tāpat padomēm būs tiesības darboties kultūras piedāvājuma un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, kā arī attiecībā uz saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā.
Pašvaldības domei būs pienākums noskaidrot padomes viedokli pirms lēmuma pieņemšanas par izmaiņām pašvaldības attiecīgo funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.
Likumā pieņemts arī priekšlikums pašvaldības domei piešķirt tiesības lemt par azartspēļu organizēšanas vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā atļaušanu vai aizliegšanu. Līdz ar to paplašinātas pašvaldībām jau līdz šim “Azartspēļu un izložu likumā” noteiktās tiesības, kas nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Pieņemts arī priekšlikums, kas ļaus pašvaldību deputātiem apvienot savu darbu ar izglītības, kultūras vai veselības jomas pašvaldības iestādes vadīšanu.
Likumā noteikti pašvaldības darbības vispārīgie noteikumi un ekonomiskais pamats, pašvaldības kompetence, pārvaldes institucionālā sistēma, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras, kā arī pašvaldības iekšējās kontroles sistēmas izveide.
Likums nosaka arī to, ka turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ir norādījis, ka turpmākais būs atkarīgs no tā, kā katra pašvaldība ieviesīs šo regulējumu, cik prasmīgi izmantos likumā iekļauto rīcības brīvību un cik motivētas būs pašas vietējās kopienas – cik aktīvi tās prasīs sev likumā ietvertās tiesības un pratīs jēdzīgi tās izmantot.
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns jaunā likuma kontekstā uzsvēra, ka pašvaldības virsmērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti un iedzīvotāju apmierinātību, radot jaunas iespējas dažādās darbības jomās. Tādēļ ir svarīgi būt atvērtiem sadarbībai un strādāt kopā, lai sasniegtu kopēju mērķi. Sabiedrības līdzdalība novadā ir jāstiprina, lai, strādājot kopā, efektivizētu kopienu līdzdalības iespējas, radītu sistēmu, kā apkaimju iedzīvotāji var ietekmēt un uzlabot dzīvi konkrētajā teritorijā, tai skaitā aktīvi iesaistoties pašvaldības darbā. Pašvaldībai vietējās kopienas ir nozīmīgs resurss, jo šīs organizācijas apvienotu iedzīvotājus, kuri ir aktīvi, motivēti iesaistīties, kuri pārzina attiecīgās vietas jautājumus, bieži vien ir tajos iedziļinājušies vairāk kā pašvaldība. Jo lielāka būs sabiedrības aktivitāte, jo jēgpilnākus un ilgtspējīgākus lēmumus, kas būtu saistoši it visām sabiedrības grupām un interesēm, varēsim pieņemt.
Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa