Aizvadītā gada novembrī Preiļu novada Labklājības pārvalde (turpmāk – Labklājības pārvalde) aicināja ikvienu Preiļu novada iedzīvotāju atsaukt atmiņā savu personīgo sadarbību ar sociālā darba speciālistiem un aizpildīt aptauju par pieejamo atbalstu pašvaldībā, par darba kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un pietiekamību. Tāpat aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par to, kādas izmaiņas iedzīvotāju dzīvē viesuši saņemtie atbalsta pasākumi.
Anketu papīra formātā aizpildījušas 33 personas, bet elektroniski – 67 personas. No papīra formātā saņemtajām anketām viena tika atzīta par neatbilstošu, tāpēc dati apkopoti pēc 99 respondentu atbildēm (2024. gadā dati analizēti pēc 90 respondentu atbildēm). Analizējot 2024. gada aptaujas rezultātus, izkristalizējās darbības jomas, kuras sabiedrībai ir izprotamas un zināmas, un kuras vēl jāpilnveido. Tāpēc 2025. gada aptaujas anketa tika uzlabota, un tikai atsevišķi jautājumi tiek analizēti, salīdzinot 2024. gada datus ar 2025. gada datiem.
Tēžu veidā Labklājības pārvalde apkopojusi būtiskākos secinājumus, bet detalizētāka aptaujas analīze skatāma ŠEIT.
- seniori aktīvāk pauž viedokli par pieejamajiem atbalsta pasākumiem (palielinājies respondentu – vecāka gada gājuma cilvēku skaits, kas, iespējams, norāda uz šīs mērķgrupas interesi vai vajadzību saņemt kādu atbalsta veidu);
- respondentu vidū pārstāvēti visi novada pagasti, bet lielākais vairums, likumsakarīgi, ir Preiļu pilsētas iedzīvotāji (salīdzinot ar 2024. gada rezultātiem, ievērojami aktīvāki sava viedokļa izteikšanā bijuši Aizkalnes, Preiļu, Saunas un Rušonas pagastu iedzīvotāji);
- Preiļu pilsēta tiek norādīta kā vieta, kur sociālā darba speciālists tiek apmeklēts visbiežāk;
- cilvēki vairāk izvēlas klātienes tikšanās (2024. gadā klātienes tikšanās atzīmēja 72,2% respondentu, 2025. gadā – 76,8%);
- vairums respondentu pie sociālā darba speciālista vēršas pēc nepieciešamības, sadarbības ilgums – 5 un vairāk gadi;
- iedzīvotāji ir informēti par plašāk pieprasītajiem atbalsta veidiem, bet pašiem tos nav bijis nepieciešamības izmantot;
- visaugstākā apmierinātība (54,4% respondentu) ir ar materiālo pabalstu pieejamību pašvaldībā;
- palielinājies to respondentu skaits, kuri ir apmierināti ar psihologa pakalpojumu, transporta/ specializētā transporta pakalpojumu, kā arī trūcīgas mājsaimniecības statusa iegūšanas procesu un sociālajiem pabalstiem;
- palielinājusies iedzīvotāju informētība par retāk pieprasītajiem atbalsta veidiem, īpaši par atelpas brīža, grupu dzīvokļa un ģimenes asistenta pakalpojumiem;
- pakalpojumu saņemšanā negatīva pieredze bijusi 1-7 cilvēkiem (neapmierinātība tikusi norādīta pie sekojošiem atbalsta veidiem: aprūpe mājās, valsts apmaksātas asistenta/ pavadoņa pakalpojums, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, transporta/ specializētā transporta pakalpojums, psihologa pakalpojums, sociālā rehabilitācija SIVA, trūcīgas/ maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, sociālie/ materiālie pabalsti);
- krietni vairāk ir tādu iedzīvotāju, kuri ar saņemto atbalstu bijuši apmierināti (ja 2024. gadā 21,1% atzina, ka saņemtais atbalsts nav uzlabojis ģimenes sociālo situāciju, tad 2025. gadā tikai 6% respondentu norāda, ka nedz pabalsti, nedz pakalpojumi nav uzlabojuši ģimenes ikdienu);
- kā būtiskākās izmaiņas, saņemot kādu no atbalsta veidiem, respondenti minējuši to, ka jūtas informēti par pieejamajiem atbalsta veidiem un zina, kur savlaicīgi meklēt palīdzību, kā arī dažādi pakalpojumi palīdzējuši risināt problēmsituācijas;
- 99% respondentu norādījuši, ka pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka apmeklētāji tiek pieņemti ērti sasniedzamā vietā – kā pagastos, tā pilsētā;
- pieaugusi apmierinātība ar sociālā darba speciālistu darbu (96% respondentu pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka speciālisti ir atsaucīgi, attieksme ir korekta un ētiska, kā arī ir izveidojusies laba sadarbība, speciālistam var uzticēties, cilvēki jūtas motivēti un atbalstīti);
- ne visi iedzīvotāji lasa lēmumus par viņiem piešķirto atbalstu (aizvadītajā gadā ir tikuši sagatavoti 4743 administratīvā akta prasībām atbilstoši lēmumi, un pārliecinošu atbildi, ka lēmumu rūpīgi izlasa, devuši 63,6% respondentu);
- salīdzinoši reti tiek izmantota iespēja atbalstam pieteikties elektroniski (īpaši attiecībā uz materiālajiem pabalstiem iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties elektroniski – informācija ir atrodama gan pašvaldības mājas lapā, gan www.latvija.lv, taču, pēc respondentu datiem redzams, ka apgalvojumam par šo iespēju izmantošanu pilnībā piekrīt vien retais – tikai 42,4% respondentu);
- informācijas par pieejamo atbalstu ir pietiekoši (pilnībā vai drīzāk tam piekrīt 77,8% respondentu), tomēr gandrīz piektā daļa respondentu šo informāciju patstāvīgi atrast nevar;
- ievērojami samazinājies to respondentu skaits, kuri informāciju par aktualitātēm un pieejamajiem atbalsta veidiem iegūst pašvaldības mājas lapā (ja 2024. gadā tādi bija 27,9%, tad aizvadītajā gadā vien 12%);
- bezmaksas informatīvo izdevumu “Preiļu Novada Vēstis” kā informācijas avotu joprojām izmanto vidēji 15% respondentu;
- ievērojami pieaudzis to respondentu skaits, kuri pēc informācijas griežas tieši pie sociālā darba speciālista (ja 2024. gadā to bija atzīmējuši vien 9,3% respondentu, tad aizvadītajā gadā – 21,5% respondentu);
- sociālie tīkli joprojām ir primārie, kur tiek meklēta informācija;
- iedzīvotāju ierosinājumi atbalsta palielināšanai ir daudzveidīgi (vēlme, lai tiktu palielināts atbalsts daudzbērnu ģimenēm; tiek ierosināts atjaunot apbedīšanas pabalstu, pabalstus personām ar invaliditāti, palielināt ABA terapijai paredzēto nodarbību skaitu, veidot atbalsta grupas; ieteikums nodrošināt dažādus izbraukuma pakalpojumus: veļas mazgāšana, duša, frizieris);
Aizvadītā gada aptaujas anketā tika jautāts iedzīvotāju viedoklis par darbiniekiem, kuriem gribētos īpaši pateikties. Paldies visiem, kuri sniedza savus uzmundrinošos komentārus! Patīkami apzināties, ka, iedzīvotājuprāt, darbinieki ir laipni, atsaucīgi, pretimnākoši, ir pelnījuši tikai labus vārdus, ir tikuši doti vērtīgi padomi, ģimenei nonākot grūtā situācijā. Labklājības pārvalde priecājas par komentāru, ka katrs ir pelnījis PALDIES, arī tie, kurus ikdienā strādājam ar cilvēkiem neredz, bet bez viņu darba nekas neritētu uz priekšu. Paldies arī katram, kurš sniedza konstruktīvu kritiku. Iegūtā informācija rosinās strādāt vēl labāk.
Informāciju sagatavoja