Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais pārtikas atkritumu apjoms joprojām rodas mājsaimniecībās, kur uz vienu iedzīvotāju gadā veidojas 85,8 kg pārtikas atkritumu.
“Pārtikas atkritumu mazināšana ir būtisks solis ceļā uz ilgtspēju. Pētījuma dati liecina, ka pārtikas atkritumi joprojām ir būtiska problēma Latvijā, un nepieciešama mērķtiecīgas rīcības gan no rīcībpolitikas veidotājiem, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Šis pētījums palīdz skaidri identificēt problēmas un veidot mērķtiecīgus risinājumus visos posmos – no ražošanas līdz pat mājsaimniecībām. Gribu uzsvērt, ka pārtikas atkritumi nav tikai izšķērdēts ēdiens – tie ir arī izniekoti resursi, enerģija, cilvēka darbs un finanses,” akcentē klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Pārtikas atkritumu sadalījums pa piegādes ķēdes posmiem:
- primārā ražošana (lauksaimniecība) – 23 297 t. (12,5 kg uz vienu iedzīvotāju);
- pārtikas ražošana un pārstrāde – 27 478 t. (14,7 kg uz vienu iedzīvotāju);
- tirdzniecība – 41 359 t. (22,1 kg uz vienu iedzīvotāju);
- ēdināšana – 16 771 t. (9 kg uz vienu iedzīvotāju);
- mājsaimniecības – 160 692 t. (85,8 kg uz vienu iedzīvotāju).
Pārtikas atkritumi katrā no posmiem rodas dažādu iemeslu dēļ.
- Primārajā ražošanā tie rodas nelabvēlīgu laikapstākļu, slimību vai tehnoloģisku problēmu dēļ.
- Ražošanā un pārstrādē – no nekvalitatīvām izejvielām, ražošanas defektiem vai loģistikas kļūdām.
- Tirdzniecībā atkritumus pārsvarā veido bojāti vai derīguma termiņu pārsnieguši produkti.
- Ēdināšanā, kur atkritumu apjoms ir vismazākais, uzņēmumi biežāk īsteno risinājumus kā porciju pielāgošana, ēdienu iesaiņošana līdzņemšanai un pārtikas pārpalikumu otrreizēja izmantošana.
Mājsaimniecībās pārtikas atkritumi visbiežāk rodas pārtikas uzglabāšanas, nepietiekamas plānošanas vai lietošanas termiņu pārpratumu dēļ. No kopējā apjoma tikai 11,5% nonāk bioloģisko atkritumu konteineros, 19,4% – piemājas kompostā, 51,7% nonāk sadzīves atkritumu konteineros, 17,4% – kanalizācijā. Lai atkritumu apsaimniekošana būtu videi draudzīga un resursi tiktu izmantoti efektīvi, ir jāturpina sabiedrības izglītošana un infrastruktūras nodrošināšana, lai cilvēki radītos pārtikas atkritumus maksimāli izmestu bioloģisko atkritumu konteineros un kompostētu.
Pirmie pārtikas atkritumu apjoma mērījumi Latvijā veikti 2020. gadā, kad vidēji uz vienu iedzīvotāju tika radīti 145 kg pārtikas atkritumu.
Saskaņā ar ES mērķiem līdz 2030. gadam par 10% jāsamazina atkritumu apjoms ražošanas un pārstrādes posmā; par 30% – tirdzniecībā, ēdināšanā un mājsaimniecībās.
Lai gan 2024. gadā pārtikas atkritumu apjoms Latvijā samazinājies primārajā ražošanā, pārstrādē un ēdināšanā, tas pieaudzis tirdzniecībā un mājsaimniecībās.
Lai mazinātu pārtikas izšķērdēšanu, ar dažiem apkopotiem padomiem vari iepazīties šeit:
- plānot iepirkšanos un maltītes;
- pareizi uzglabāt produktus;
- izprast norādi uz pārtikas produktu iepakojuma attiecībā uz derīguma termiņu (“izlietot līdz” vs. “ieteicams līdz”);
- izmantot pārpalikumus jaunu ēdienu gatavošanā;
- ziedot lieko pārtiku;
- izmantot dažādas lietotnes. Piemēram, meiteņu līderības un uzņēmējdarbības programmas “Future Heroes” dalībnieces ir izstrādājušas lietotni BestB4, kas ļauj sekot līdzi produktu derīguma termiņam, saņemt atgādinājumus, kā arī iegūt receptes, lai savlaicīgi izmantotu drīzumā izlietojamos pārtikas produktus.
No 2024. gada Latvijā obligāta ir pārtikas un bioloģisko atkritumu šķirošana, izmantojot brūnos konteinerus vai kompostējot piemājas teritorijās. Šķirošana nodrošina kvalitatīvu bioloģisko atkritumu pārstrādi kompostā vai biogāzē, samazina ne vien apglabājamo atkritumu daudzumu atkritumu poligonos, bet arī mājsaimniecības izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu. Šie ieguvumi mājsaimniecībai rodas arī, ja radītos bioloģiskos un pārtikas atkritumus kompostē savas mājsaimniecības teritorijā.
*Lai izstrādātu pārtikas atkritumu mērīšanas metodoloģiju un iegūtu salīdzināmus datus par pārtikas atkritumu apjomu Latvijā 2024. gadā, aktuālais pētījums veikts laika posmā no 2023. gada septembra līdz 2025. gada aprīlim. Ievācot datus par pārtikas atkritumiem izmantos aptaujas, pētījumi, iesaistīto pušu sniegtie statistikas dati, tiešie masas mērījumi, pārtikas atkritumu svēršana, dienasgrāmatu pieraksti un citi, papildu izmantoti valsts statistikas datu avoti. Pētījums veikts LIFE IP projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros, sadarbojoties Rīgas Stradiņa universitātes un SIA “Jaunrades Laboratorija” pētniekiem.
Plašāka informācija par radīto pārtikas atkritumu daudzumu katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā un pārtikas atkritumu tvērums kopumā atspoguļots infografikās:
- Infografika par pārtikas atkritumu tvērumu (definīciju).
- Infografika par visu pārtikas piegādes ķēdi.
- Infografika par primāro ražošanu.
- Infografika par pārstrādi un pārtikas ražošanu.
- Infografika par ēdināšanu.
- Infografika par mājsaimniecībām.
Informāciju sagatavoja:
Klimata un enerģētikas ministrijas
Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības
vecākā eksperte
Zane Leimane
e-pasta adrese zane.leimane@kem.gov.lv
tālr. +371 63100465