Meliorācijas sistēmas nav tikai grāvji – tās ir infrastruktūra, kas regulē zemes ūdens režīmu, palīdz uzturēt zemes auglību un pasargā teritorijas un infrastruktūru no applūšanas. Meliorācijas likums nosaka, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības veikt meliorāciju, bet vienlaikus arī pienākums ekspluatēt un uzturēt meliorācijas sistēmu atbilstoši prasībām.
Īpaši svarīgi atcerēties, ka koplietošanas meliorācijas sistēma ietekmē ūdens režīmu divos vai vairākos īpašumos, tāpēc nekopts posms vienā vietā bieži rada sekas arī kaimiņiem.
Ministru kabineta noteikumi Nr.714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” paredz, ka meliorētā zeme un būves jāapseko pēc pavasara palu un vasaras plūdu maksimuma beigām, kā arī jāveic kopšanas darbi, lai sistēma darbotos un netiktu pasliktinātas citu īpašnieku zemes izmantošanas iespējas.
Būtiskākie darbi kas jāveic zemes īpašniekam:
- Apsekošana – pēc palu/ plūdu maksimuma un pēc nepieciešamības arī citos periodos.
- Grāvju gultņu un nogāžu kopšana – jānovāc krūmi/ koku atvases, kas traucē ūdens plūsmu vai uzturēšanu, jāizvāc sanesumi, atkritumi un aizsprostojumi (t. sk. bebru).
- Caurteku un elementu uzturēšana – jātīra caurteku piesērējumi, pēc nepieciešamības jāatjauno konstruktīvie elementi.
- Drenāžas uzraudzība – drenu aku vāki, signālstabiņi, izteku attīrīšana no sanesumiem, zāles appļaušana ap iztekām.
Veicot darbus jāatceras, ka meliorācijas sistēmu nedrīkst bojāt, aizsprostot, piesārņot, patvaļīgi mainīt tās parametrus vai darbības režīmu, kā arī jāievēro, ka ap meliorācijas būvēm un ierīcēm ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas (piemēram, 10 metri ap grāvjiem lauksaimniecības zemēs), kurās aizliegts ierīkot atkritumu poligonus, aizkraut pievedceļus vai veidot akmens krāvumus.
Likums paredz, ka zemes īpašniekam/tiesiskajam valdītājam jānodrošina iespēja piekļūt meliorācijas būvēm un ierīcēm, ja to pieprasa amatpersonas vai pilnvarotas personas, kas veic uzraudzību, inventarizāciju, uzturēšanu vai citus ar meliorāciju saistītus darbus.
Meliorācijas likums paredz arī administratīvo atbildību (naudas sodus):
- Par meliorācijas sistēmas pielūžņošanu, aizaudzēšanu vai aizsprostošanu: fiziskajām personām piemēro naudas sodu no 15 līdz 200 EUR, juridiskajām personām no 100 līdz 500 EUR.
- Par sistēmas bojāšanu vai iznīcināšanu: fiziskajām personām sods ir no 70 līdz 500 EUR, juridiskajām personām no 140 līdz 1400 EUR.
- Zaudējumu atlīdzināšana: personai ir pienākums atlīdzināt citām personām radītos zaudējumus, kas radušies sistēmas bojāšanas vai nekopšanas dēļ.
Turklāt, ja koplietošanas sistēma rada avārijas draudus vai nenodrošina nepieciešamo ūdens režīmu, pašvaldība ir tiesīga nodrošināt darbu finansēšanu, iekasējot maksājumu no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja. Uzturēta meliorācijas sistēma ir drošība gan pašam īpašumam, gan kaimiņiem.
Lauku atbalsta dienesta apkopotie dati rāda, ka laika posmā no 2015. līdz 2025. gadam Preiļu novadā ir īstenoti un apstiprināti 18 meliorācijas projekti - 10 projekti ir pabeigti, 6 projekti atrodas uzraudzības stadijā, 2 projekti apstiprināti 2025. gadā. No tiem 3 projekti īstenoti pašvaldības līmenī, 4 projekti privātajā sektorā (SIA un zemnieku saimniecības). 11 projekti saistīti ar valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanu. Projekti īstenoti 10 pagastos – Preiļu, Riebiņu, Stabulnieku, Silajāņu, Upmalas, Rožkalnu, Pelēču, Saunas, Galēnu un Sīļukalna pagastā.
Kopējais publiskais finansējums meliorācijas projektiem sasniedz 3 548 126,59 EUR, savukārt kopējās attiecināmās izmaksas ir 3 800 127,93 EUR. Tātad publiskais finansējums sedz vidēji aptuveni 93% no attiecināmajām izmaksām, kas apliecina nozīmīgu valsts un ES fondu ieguldījumu meliorācijas infrastruktūras attīstībā novadā.
Analizējot finansējumu pa gadiem, lielākā investīciju aktivitāte novērota 2018. gadā, kad publiskais finansējums pārsniedza 1,0 milj. EUR, un būtisks investīciju apjoms redzams arī 2025. gadā – 933 326,02 EUR. Kopumā kopš 2021. gada redzams pakāpenisks finansējuma pieaugums, kas liecina par jaunu ieguldījumu ciklu meliorācijas infrastruktūras attīstībā.
Preiļu novada pašvaldība 2026. gadā plāno virzīt projekta iesniegumu meliorācijas sistēmu atjaunošanai, lai sakārtotu koplietošanas ūdens novadīšanu, mazinātu applūšanas riskus un uzlabotu zemes izmantošanas iespējas plašākā teritorijā. Pašvaldība jau ir uzsākusi individuālas sarunas ar iesaistītajiem zemes īpašniekiem, jo koplietošanas sistēmās izšķiroša nozīme ir saskaņošanai un savlaicīgai sadarbībai. Lai pašvaldība varētu kvalitatīvi sagatavot dokumentāciju, saskaņot darbu apjomu un iesniegt projektu, ir nepieciešami iesaistīto īpašnieku rakstveida saskaņojumi (atbilstoši sagatavotajām piekrišanas veidlapām).
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Latgales reģionālās meliorācijas nodaļas sniegto informāciju, koplietošanas sistēmu parametri ir šādi:
- MK kods 4325761:K:2 – Pelēču pagasts, garums 1522 m;
- MK kods 432585:K:13 – Aizkalnes pagasts, garums 610 m;
- MK kods 4325871:K:2 – Rušonas pagasts, garums 1950 m;
- MK kods 432451:K:22 – Preiļu un Riebiņu pagasti (robežgrāvis), garums 1598 m.
Projektu plānots sagatavot un iesniegt Lauku atbalsta dienestā kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna intervencē LA 4.3. “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvei un atjaunošanai līdz 2026. gada 20. martam. Tāpēc aicinām iesaistītos zemes īpašniekus atsaukties iespējami drīz, lai paspētu sagatavot nepieciešamos dokumentus un vienoties par darbu organizēšanu.
Ja koplietošanas sistēmā trūkst saskaņojumu, praktiski kļūst sarežģīti vai neiespējami virzīt darbus vienotā posmā, un applūšanas risks saglabājas. Uzturēšanas pienākums nepazūd – grāvju kopšana, aizsprostojumu novēršana un sistēmas darbspējas nodrošināšana joprojām ir jāveic. Sadarbība ļauj sakārtot sistēmu profesionāli un ilgtermiņā, ar iespēju piesaistīt publisko finansējumu.
Koplietošanas meliorācijas sistēmu sakārtošana ir iespējama tikai ar visu iesaistīto zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju sadarbību. Tas ir gan praktisks, gan tiesisks priekšnosacījums, lai darbus varētu kvalitatīvi izplānot, saskaņot un īstenot.
Informāciju sagatavoja