Pagājis gads kopš administratīvi teritoriālās reformas (ATR), kuras laikā no 119 pašvaldībām nonācām pie 43. ATR mērķis bija veicināt pēc iespējas līdzvērtīgāku reģionu attīstību. Līdz šim Latvijā bija ļoti dažādas pašvaldības ar dažādu iedzīvotāju skaitu un rocību. Reforma bija nepieciešama, lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām un, lai iedzīvotājiem visā Latvijā būtu iespēja saņemt līdzvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, bet pašvaldību funkciju apjomam saglabājoties, pieaug pašvaldības iestāžu uzturēšanas izmaksas. No tā nav iespējams izvairīties, taču tika plānots, ka reforma palīdzēs mazināt arvien pieaugošo sociālo, ekonomisko un izaugsmes tempa plaisu starp laukiem un pilsētām.
Pirms gada, apvienojoties Preiļu novadam, Riebiņu novadam, Vārkavas novadam un daļai no Aglonas novada, tika izveidots jaunais Preiļu novads. Šī apvienošanās bija viena no sarežģītākajām visā ATR procesā, jo iepriekšējais Aglonas novads tik sadalīts divās daļās un katra no daļām pievienojās citam jaunveidotajam novadam.
Gada laikā ir paveikts ļoti daudz, bet šie darbi iedzīvotājiem publiski ir mazāk redzami, jo saistīti ar pārvaldes, sadarbības sistēmu regulējošo dokumentu un attīstības plānošanas dokumentu izveidi jaunajā novadā. Jaunizveidotā Preiļu novada dome nav gājusi vieglāko ceļu – liekot pārējiem novadiem pieņemt vecā Preiļu novada saistošos noteikumus, nolikumus un sadarbības principus. Visi nepieciešamie dokumenti tiek veidoti, analizējot iepriekšējo novadu labās prakses piemērus un citu pašvaldību pieredzi. Pašvaldības darbu regulējošie noteikumi, dokumenti, kā arī skaidra un caurredzama pārvaldes sistēma ir pamatlietas, bez kurām nav iespējams attīstīties, realizēt projektus un nodrošināt visas pašvaldības funkcijas.
Gada laikā pārstrādāta un atjaunota lielākā daļas pašvaldības saistošo noteikumu un nolikumu. Novadā ir izveidotas un aktīvi darbojas vairākas komisijas, kas risina jautājumus daudz ātrāk, nekā tas būtu situācijās, ja visi šie jautājumi tiktu skatīti domes sēdēs. Administrācijā, daļās un iestādēs ieviesta vienota elektronisko dokumentu aprites, lietvedības un budžeta plānošanas sistēma “Visvaris”, kas palīdz ietaupīt laiku un pašvaldības resursus, kā arī mazina laiku kādā pašvaldība vari izskatīt iedzīvotāju iesniegumus, veikt rēķinu apmaksas, noslēgt līgumus vai iepazīstināt deputātus ar pašvaldības darbinieku izstrādātajiem lēmumprojektiem.
Šobrīd vēl joprojām notiek audits vienā no lielākajām kapitālsabiedrībām SIA “PREIĻU SAIMNIEKS”, kas rezultēsies daudz efektīvākā uzņēmuma darbībā. Pašvaldība ir izstrādājusi saistošos noteikumus, kas paredz pašvaldības līdzfinansējumu daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu un piebraucamo ceļu remontiem. Šobrīd tie gada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu. Tiklīdz saistoši noteikumi stāsies spēkā, plānota informatīva kampaņu novada iedzīvotājiem par to, kā pieteikties šim atbalstam. Pašvaldība strādā pie iespējas realizēt klimantneitralitāti veicinošus projektus – saules paneļu uzstādīšanu, ēku siltināšanu, pilsētas apgaismojuma nomaiņu uz ekonomiskāku. Katra no šīm rīcībām notiek ar mērķi optimizēt pašvaldības tēriņus, lai pēc iespējas lielāku budžeta daļu varam atvēlēt jomām, kas Preiļu novadā ilgstoši atstātas novārtā – bērnu rotaļu laukumi, ielu un pilsētas infrastruktūras remonti, projekti, kas atbalsta jauniešu, un līdzdalīgas kopienas veidošanos Preiļos.
Šobrīd Veselības ministrijā notiek sarunas par slimnīcu tīkla reorganizāciju, kas nozīmētu SIA “Preiļu slimnīca” līmeņa pazemināšanu. Preiļu novada pašvaldība uzrunājusi novada un tuvāko kaimiņu novadu iedzīvotājus, lai vāktu parakstus pret slimnīcas līmeņa pazemināšanu. Pašvaldības izpilddirektors kopā ar slimnīcas valdes priekšsēdētāju arī runājuši ar medijiem, lai aktualizētu šo jautājumu. Notikušas tikšanās ar Veselības ministriju. Kopējā darba rezultātā šobrīd Veselības ministrija apsver iespējas ņemt vērā pašvaldības un sabiedrības iebildumus Informatīvajā ziņojumā uz Ministru Kabineta sēdi nosakot, ka SIA “Preiļu slimnīca” un SIA “Krāslavas slimnīca” tiek saglabāts 2.līmenis, saglabājot Preiļu dzemdību nodaļu.
Izglītības nozare piedzīvojusi pārmaiņas, kas sabiedrībā pamanītas visvairāk. Pieņemts lēmums sākot ar 2022. gada septembri Salas pamatskolu pārveidot par sākumskolu, tiks slēgti trīs novada internāti un Vārkavas vidusskola turpmāk darbosies kā Vārkavas pamatskola (lēmums par šo tika pieņemts jau 2018. gadā Vārkavas novadā). Tas viss tiek darīts saskaņā ar Izglītības ministrijas norādījumiem par skolu tīkla optimizēšanu. Pašvaldība stingri pastāv uz to, lai katrs novada bērns saņemtu vienlīdz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, kā arī būtu iespēju robežās ikdienā varētu dzīvot savā ģimenē nevis internātā.
Preiļu novads attīstās kā pievilcīgs un interesants tūrisma galamērķis un šī gada laikā pašvaldība turpinājusi vairākus iepriekš iesāktos projektus, kas saistīti ar atpūtas parku, dabas taku, skatu torņu un citu tūrisma objektu izveidi. Kopumā paveikts nozīmīgs darbs paveikts pārņemot visu iepriekš autonomo novadu projektus. Konstatēti nopietni izaicinājumi šo projektu tālākai attīstībai un virzībai, jo situācija pasaulē, kādā šie projekti tika rakstīti tālu atpaliek no ekonomiskās un politiskās situācijas, kādā dzīvojam šobrīd. Tas pašvaldībai prasa lielu darbu noteikt iesākto projektu statusu, potenciālo tehnisko un stratēģisko virzību. Šobrīd katrs no projektiem tiek rūpīgi analizēts un pašvaldības darbinieki sastāda plānu par projektu realizāciju un projekta noteikto saistību izpildi.
Izveidota Preiļu novada pašvaldības struktūra, izveidota Kultūras un Tūrisma pārvalde, Labklājības pārvalde, Izglītības pārvalde ieguvusi vairāk autonomu funkciju. Izveidota Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa, kas līdztekus sabiedrisko attiecību darbam strādā ar uzņēmējiem un sabiedrības līdzdalību veicinošiem pasākumiem. Paveikts liels darbs veidojot pašvaldības administrācijas komandu, kas nodrošinātu visu pašvaldības pārziņā esošo procesu veiksmīgu norisi. Gluži kā uzņēmumos arī pašvaldībā, veiksmīgai darbībai visnozīmīgākais resurss ir cilvēki un komanda.
Preiļu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā tiek plānots noteikt galvenos stratēģisks mērķus ir:
Aktīva uzņēmējdarbība – tiek strādāts pie tā, lai Preiļu novadā būtu aktīva uzņēmējdarbības vide ar konkurētspējīgiem uzņēmumiem. Notiek aktīva komunikācija ar uzņēmējiem un regulāras tikšanās gan klātienē, gan attālināti, uzņēmēji regulāri saņem e-pastus par uzņēmējdarbības aktualitātēm.
Pievilcīga dzīves vide – mērķis ir panākt, lai Preiļu novadā veidotos pievilcīga un ilgtspējīga dzīves vide. Preiļi ir viens no zaļākajiem un skaistākajiem Latvijas novadiem, svarīgi, ka saglabājam dabas un vides vērtības, bet līdztekus tam tiek izveidota ērta un droša infrastruktūra un patīkama dzīves vide. Šis mērķis tiek aktīvi realizēts, izmantojot Eiropas Savienības projektu iespējas un investējot pašvaldības līdzekļus objektos, kas nekvalificējas projektu prasībām.
Labklājīga sabiedrība – tikpat nozīmīgi kā pašvaldības rūpes par sabiedrības labklājību ir arī pašas sabiedrības sociālā atbildība un rūpes par savu vietu un identitāti, kā arī par citiem sabiedrības locekļiem. Šobrīd tiek likti pamati daudz spēcīgākai sabiedrības iesaistei pašvaldības darbā. 2023. gadā tiek plānots ieviest līdzdalības budžetu, veicināt pašvaldības un NVO sektora sadarbību, kā arī stimulēt jauniešu iesaisti vietējās kopienas jautājumu risināšanā.
Vieda pārvaldība – pašvaldībai jārīkojas tālredzīgi, sekmējot starpnozaru sadarbību vietējā, reģionālā un starptautiskā mērogā, kā arī attīstot sabiedrības līdzdalību. Pašvaldība pastāvīgi meklē risinājumus pakalpojumu un pārvaldes pilnveidei. Pašvaldības un iestāžu darbinieki ir novada attīstības galvenais resurss. Šobrīd pašvaldībā ieviesta vienotās dokumentu aprites sistēma “Lietvaris”. Tiek sekmēta dažādu digitālo rīku izmatošana, lai komunikāciju ar sabiedrību padarītu ātrāku un ērtāku.
Viens no principiem, ko savā darbā vēlas ieviest Preiļu novada pašvaldība ir atklāts uz dzīvs dialogs ar pašvaldības iedzīvotājiem. Preiļu novada pašvaldība pieteikusies biedrības “Providus” vadītajam projektam par labas pārvaldības principu ieviešanu. Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijas notiek iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkurss “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2022”. Pašvaldība atbalstījusi 17 biznesa idejas un uzņēmējus realizējot „Mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu līdzfinansēšanas konkursu”. Ik dienu tiek pieņemti zvani, iesniegumi un ieteikumi, kas palīdz pašvaldībai ātrāk pamanīt jautājumus, kas rūp sabiedrībai.
Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa