Datums 15. jūlijs, 2025 – 29. septembris, 2025
LaiksVisu dienu
Vieta Roberta Mūka muzejs Galēnos

Roberta Mūka muzejā Galēnos no 15.07. līdz 29.09.2025. skatāma 21 gadu jauna kolekcionāra Teo Ralfa Jēkabsona Porcelāna kolekcija “Kā tauriņam pieskarties”.

Kolekcijas pirmsākumi meklējami pirms 10 gadiem, savukārt aktīva kolekcionēšana rit aptuveni 6 gadus. Jaunais kolekcionārs galvenokārt koncentrējas uz Kuzņecova fabrikas, Jessen un Rīgas porcelāna fabrikas izstrādājumiem, taču paralēli krāj arī citu bijušo rūpnīcu industriālo mantojumu. Roberta Mūka muzejā Galēnos aplūkojama neliela daļa no Teo Ralfa Jēkabsona lielās kolekcijas. Pilnā  kolekcija sastāda vairākus tūkstošus priekšmetu. Izstādē ir iekļautas gan visiem atpazīstamas servīzes, gan īpaši retumi, pat porcelāna Rainis.

Viena no izstādes daļām tiek veltīta māksliniecei Valijai Dimantei ((1959) dz. Opule), kuras dzimtā vieta ir Preiļu novada Sīļukalna ciems. Valija Dimante 1985.g. absolvējusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu, pēcāk turpinājusi studijas Valsts Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā. Rīgas porcelāna rūpnīcā strādājusi līdz 1997. gadam, galvenokārt veidojot dekola (dekora) metus pusdienu, tējas un kafijas servīzēm.

Ieeja izstādē bez maksas.

Porcelāna figūriņa “Rainis”, PFF, 1950.gadi, 9cmX15cm

Porcelāna tējkanna, Levona Agadžanjana forma “Viktorija”, Valijas Dimantes dekols, RPR, 1996.g. (fonā dekola darba zīmējums)

Teo Ralfs Jēkabsons

21 gadu jauns kolekcionārs, kura kolekcijas pirmsākumi meklējami jau pirms 10 gadiem, taču aktīva kolekcionēšana ir sākusies pirms aptuveni 6 gadiem. Savukārt Interese par Rīgas porcelāna un fajansa fabrikas produkciju viņam ir jau no agras bērnības.

Gadu gaitā Teo Ralfa kolekcija un tās daļas ir piedalījušās vairākas izstādēs dažādās Latvijas vietās. Porcelāna trauku krāšana vēršas plašumā un šobrīd kolekcijā jau ir vairāki tūkstoši priekšmetu. Kolekcijai pievienojas citas tā laika perioda liecības – industriālā laikmeta liecības gan kā dokumenti gan priekšmeti.

Teo Ralfs Jēkabsons par sevi raksta: “Es esmu no Baldones un dzīvoju pagaidām gan Baldonē, gan Rīgā, un vēl Jelgava ir kļuvusi kā manas trešās mājas. Latgale arī ir tuva, jo es bieži braucu ciemos pie draugiem uz Rēzekni un Līvāniem. Šobrīd mana izglītība ir ainavu būvtehniķis, bet es mācos tālāk par ainavu arhitektu. Domāju, arī pēc ainavistiem es neapstāšos, jo man patīk iemācīties kaut ko jaunu. Vēl man ļoti patīk zīmēt un fotografēt.

Es sāku kolekcionēt porcelānu, jo man ļoti patika formas, kas stāvēja rūpnīcā. Katras veidnes siluets bija ļoti interesants. Pēc tam mani sāka aizraut dekori un dažādu autoru rokraksti un stāsti, kas slēpās zem porcelāna trauka. Man ir bijušas vairākas izstādes no Baldones līdz pat Salaspils botāniskajam dārzam. Galvenais, ko iegūsti, kolekcionējot porcelānu, ir stāsti un pievienotā vērtība. Mani ļoti iedvesmo Austruma prinča kanna, kas ir manas kolekcijas pērle. Kanna ir no 1992. gadā ražotas servīzes, kas tapusi kādam Austrumu princim vienā eksemplārā. Tā gan līdz princim nenonāca, bet nokļuva pie manis. Prinča pili sagrāva. Priekšmets no šīs servīzes ir unikāls.

Mani īpaši priecē tas, ka kādreiz uz Rīgu devās ietekmīgi cilvēki, lai pasūtītu sev ko skaistu un unikālu, kas ir ražots tieši pie mums un ir vienā eksemplārā.”

Teo Ralfs ir neparasts jauneklis, un viņa aizraušanās ar kolekcionējamiem traukiem ir tik liela, ka viņš spēj nosaukt servīzes nosaukumu, formas un dekora autoru un aptuveno ražošanas gadu, uzmetot skatu pat tikai atsevišķam tās traukam.

Par Rīgas porcelāna rūpnīcu viņš saka: “Rūpnīca ir unikāla ar to, ka tur strādājuši dažādi mākslinieki no dažādām tautām. Tur tapa unikāli autordarbi – dažādos stilos un dažādās tehnikās.”

Atbildot uz jautājumu  - Ko īsumā vari pastāstīt par porcelāna ražošanu, Teo Ralfs raksta: “Porcelāna ražošanā ir iedalīts tā: ir autors formai un pēc tam ir autors modelim. Respektīvi, ja, piemēram, "Annai" dizaina autore ir Antoņina Paškēviča, tad modeļa autore, kas fizisku priekšmetu apritē palaiž, ražošanā no formām, ir Ārija Cipruse un tad vēl ir dekora autori. Tie bija ļoti daudzi. Dekoru autori bija vairāki, jo, lai ieviestu ražošanā jaunu formu, bija jāpārprojektē krāsnīs apdedzināšanas plaukti, jāizrēķina masa, formu deformācijas, zudums... Tas bija daudz sarežģītāk, nekā uzlikt dekoru uz esošām formām un nomainīt. Par spīti tam, mums ir diezgan daudz retu formu, kuras daudzi nav redzējuši. Ir sastopamas ļoti unikālas servīzes.”

 

Saistītas tēmas