Nāku no Pastaru dzimtas, tēvs Jānis dzimis un audzis Riebiņu pagasta “Remeniekos”, četru bērnu ģimenē. Mīlestība tēvu 60-to gadu sākumā aizveda pie manas mātes Jūlijas uz Aizkalnes pagastu, bet dzimtajās mājās palika dzīvot jaunākais brālis.
Dzīvoju un augu skaistajā Jasmuižā, kur Jasmuižas spēks un īpašā dzīves uztvere ielikta šūpulī kopā ar dzeju un dziesmu. Cik vien sevi atceros, lielās istabas stūrī, goda vietā stāvēja stelles, māte garajos ziemas vakaros auda linu galdautus un segas. Savukārt vecmāmuļa auda grīdceliņus un darināja skaistus lupatu paklājiņus. Māte ne tikai auda, bet bija arī prasmīga šuvēja, šuva skaistas kleitas un blūzes gan sev, gan citiem. Lielākā laime bija, kad no audumu atgriezumiem, es drīkstēju šūt kleitas savām lellēm un 10 gadu vecumā jau pratu uzšūt sev brunčus.
Ļoti patika darboties tēva darbnīcā, kur tēvs taisīja koka logus un durvis, pāri palika dažādi interesanti materiāli un vecmāmuļa arī iemācīja saskatīt skaistumu parastās lietās, tā ļoti agrā vecumā tapa mans pirmais zāģu skaidām pildīts lācītis, vēlāk tapa lupatu paklājiņi un groziņi.
Tagad bērni ir izauguši, dzīvesbiedrs ir kaislīgs retro auto kolekcionārs, vecmāmuļa un vecāki ir pavadīti aizsaulē, beidzot ir laiks tikai priekš sevis un apmēram gadus 7 atpakaļ es atgriezos pie bērnības prasmēm, tikai citā līmenī.
Visi rokdarbi top no parastām lietām, kuras var atrast katrās mājās, no lietām, kas savu sākotnējo funkciju izpildījušas saņem otru dzīvi sev un citiem par prieku.
Visi darinājumi - jautrie lieldienu zaķēni, vistiņas, noslēpumu lādītes un daudz citu, atbilstošiem svētkiem piemērotu lietu ir mans autordarbs, veidoju lietas pēc savām sajūtām, kas nekur citur nav redzētas un bez speciālām tehnoloģijām. Gadu gaitā pārdomāta un uzlabota vecmāmuļas lupatu paklājiņu darināšanas tehnika, tas vairs nav kājslauķis, bet speciāls interjera elements.
Lai skaisti svētki arī Jūsu mājās!
Rita Boļšakova
