No 13.10.2025. līdz 28.11.2025. Roberta Mūka muzejā Galēnos apskatāma tekstilmākslinieces Ksenijas Šinkovskajas telpisko filcējumu izstāde “Veļu laiks”.
Māksliniece ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre, Daugavpils novada mākslinieku asociācijas biedre, piedalās vietēja un starptautiska mēroga izstādēs. Ksenija Šinkovskaja ir grāmatu „Filca rotaļlietas” un „Filcs. Visas filcēšanas metodes” autore. Māksliniece Strādā biopanka stilistikā, un veido savus stāstus no viena no tradicionālākajiem materiāliem pasaulē – vilnas, to apvienojot ar neparastiem objektiem.
Izstādes nosaukums – “Veļu laiks” – vārdu spēle, kurā varam saredzēt gan latviešu mitoloģiju gan, sadzīves procesu - noslēptu vārda izlocījumā. Kādēļ šāda izvēle? Ksenijas Šinkovskajas darbi ir veidoti slapjās filcēšanas tehnikā, kuras procesā iekļaujas gan ziepju burbuļi, gan nosacīta mazgāšanās, kas rezultējas ar žāvēšanu, gluži kā izkārtu veļu. Savukārt izstādes norises laiks un savdabīgie, telpiskie tēli, ietilpst rudenī, kad latviešu mitoloģijā norit “Veļu laiks”.
Ksenija Šinkovskaja par iedvesmu saviem telpiskajiem filca darbiem raksta:
“Zinātnieki ir atklājuši, ka mūsdienu cilvēki prieka un laimes sajūtu piedzīvo daudz retāk nekā senos laikos un katastrofāli retāk nekā arhaiskās ciltis. Es meklēju prieka avotus – gan lielus un neparastus, gan pilnīgi vienkāršus, ikdienišķus. Savā darbā es mēģinu atsaukt atmiņā aizmirstos ceļus uz laimi un atklāt jaunus.
Katra mana skulptūra ir vēstījums cilvēka iekšējam bērnam. Maniem darbiem ir divi virzieni - tekstilskulptūra un moderns filca rotājums.
Filcēšana ir viena no senākajām tekstilmateriālu iegūšanas metodēm, kas pastāvēja jau pirmatnējos laikos, vēl pirms aušanas izgudrošanas. Tās ražošanai izmanto dažādu dzīvnieku vilnu un augu šķiedras. Tie ir pilnīgi dabiski un videi draudzīgi materiāli, kas saistīti ar dabiski atjaunojamiem dabas resursiem.
Man patīk apvienot daudzu Āzijas un ziemeļu kultūru senās filcēšanas tradīcijas ar biopanka futūristiskajiem dizainiem. Biopanks ir koncepts un sapnis, kas apraksta nākotnes pasauli, kad, pateicoties dažādiem zinātniskiem atklājumiem, cilvēku civilizācija kļūs par harmonisku biosfēras daļu. Ar bioniskām formām un līnijām es mēģinu atgādināt skatītājiem, ka arī viņi ir daļa no dabas. Savā darbā es izmantoju arī dabiskus objektus, piešķirot tiem jaunu kontekstu un nozīmi, kā arī aizmirstas bildes un sekundāros materiālus. Fragmenti, lauskas, to priekšmetu daļas, kas zaudējušas savu sākotnējo mērķi un kļuvušas par vizuāliem objektiem, manos darbos iegūst jaunu simboliku. Arī veci fotogrāfiju vai grāmatu attēli, kas zaudējuši savu aktualitāti, attīstās un iegūst abstraktu grafisku objektu kvalitāti. Es mēģinu pastāstīt skatītājam par iespējamo cilvēces vēstures versiju, kad nebūs nekā liekā, un viss atradīs savu vietu nākotnes līdzsvarā pasaulē starp cilvēku un dabu.”
