Datums 5. februāris, 2026 – 31. marts, 2026
LaiksVisu dienu
Vieta Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Kaspars Bērziņš zīmē un glezno jau kopš bērnības. Pamatskolas un arī vēl vidusskolas gados Kasparam mīļākā nedēļas diena bija sestdiena, kad plkst. 11.00 sākās mākslas studijas nodarbība pazīstamā Jāņa Anmaņa vadībā. Diezgan ātri šīs nodarbes – zīmēšana un gleznošana – kļuva par neatņemamu daļu no Kaspara dzīves. Vēlāk nāca klāt arī rakstniecība. Kaspars raksta dzeju, stāstus un esejas, kā arī labprāt uzņemas recenziju rakstīšanu.

Vizuālajā mākslā autora pamata žanrs ir ainava, pamatā daba, bet pēdējos gados Kaspars ir iemīļojis arī urbāno ainavu – Rīgas ielu stūri un pagalmi, baznīcu torņi, pat grausti. Tāpat viņš mīl arī klusās dabas, bet nereti ļaujas savas fantāzijas lidojumam un rada sirreālistiskas kompozīcijas. Kolorītiski autora darbi ir koši, bet reizē, tradicionālajā uztverē formulējot, tie ir latviskos toņos. Kaspars mīl tādas krāsas kā ultramarīna zilais, okeri, pelēkie, olīvu zaļais. Gadu gaitā mākslinieks ir arī atradis un izkopis savu autortehniku tīri praktiskajā nozīmē. Viņa darbos nereti parādās neliela faktūra, kuru iegūst izmantojot tādu dabas resursu kā smiltis vai gleznojot ar celtniecības špakteļlāpstiņām. Tāpat laika gaitā ir mainījusies un evolucionējusi arī darbu stilistiski – kompozicionālā līnija, bet tematika nemainās.

Kaspara temats viņa mākslā ir sajūtas. Tās sajūtas, kuras rodas, pamanot kaut ko savā apkārtnē, kurā tajā brīdī viņš ir. Kaspars jūsmo un cenšas likt arī citiem priecāties. Luksofors uz ielas stūra ar baznīcas torni fonā, dzīvokļu māja ar malkas šķūnīšiem sānā, upes līkums ar krūmainiem krastiem, ezers ar saulrietu virs tā, gubu mākoņi virs pļavas, lupata uz atzveltnes, elektrības stabs kādā pagalmā..

Kaspars vada savu dzīvi, mācoties redzēt skaisto sev apkārt un cenšoties to parādīt, likt pievērst uzmanību arī citiem. Kādreiz kāds kaut kur ir teicis, ka “skaistums izglābs pasauli”. Kaspars padomāja un, atrotot piedurknes noteica: “Bet jau nu tas tā tiešām ir, draugi..?”   

Pamatā darbi top uz preskartona pamatnes. Kaspars arī pats izgatavo savas gleznošanas pamatnes. Izejmateriāli tiek iegādāti veikalā, bet autors pats piezāģē nepieciešamajos izmēros gan preskartonu, gan līstes apakšrāmim, visu slīpē, tad līmē un naglo. Kā to vislabāk darīt, radot tieši planšetes gleznošanai, ir viņa paša gadu gaitā uzkrātā praktiskā pieredze.

Kasparam ir bijušas vairāk nekā desmit personālizstādes dažādās Latvijas pilsētās. Viņš arī regulāri piedalās ikgadējajās izstādēs “Rudens” un “Mākslas dienas”, Rīgā,  Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, kā arī kopš 2020. gada ir mākslinieku grupas “Daugava 2019” biedrs, grupas ietvaros ir piedalījies vairāk nekā desmit grupas izstādēs.

Saistītas tēmas

Notikumi: