Līdz 31. decembrim Preiļu Galvenās bibliotēkas 2.stāva abonementā ir apskatāma fotomākslinieka Jāņa Gleizda simtgadei veltīta izstāde “GAISMĀ. punkts”. Izstāde simboliski savieno gan fotogrāfijas, gan cilvēka gaismjūtīgo dabu, kurā ikviens gaismas punkts spēj mainīt apkārtējās pasaules uztveri un tās attēlojumu.
Jānis Gleizds (07.05.1924.- 17.04.2010.) ir nopelniem bagāts, pasaulē atzīts fotomākslinieks, Starptautiskās fotomākslas federācijas goda titula “ekselence” (EFIAP) saņēmējs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. J.Gleizda nopelni mērāmi ar vairāk nekā 600 diplomiem un 170 medaļām no visiem kontinentiem, t.sk. Antarktīdas. Mākslinieks ņēmis dalību vairāk nekā 800 izstādēs un ieguvis neskaitāmas pasaules līmeņa balvas, nominācijas un godalgas, kas nepazīst laika un valstu robežas.
Fotomākslinieks darbojies retajā un sarežģītajā izholēlijas tehnikā, kā arī katru darbu mākslinieciski pārveidoja ar retušēšanu - skrāpējumu, punktojumu un gleznojumu palīdzību, kas ir sarežģīts un darbietilpīgs process. Vispirms savu vīziju uzskicējot uz papīra un tikai pēc tam to realizējot fotogrāfijā, pēcapstrādē J.Gleizds realizēja savu vīziju un uzņemtās fotogrāfijas padarīja par patiesiem mākslas darbiem.
J.Gleizda gribasspēku un talantu noteikti pastiprina fakts, ka 24 vecumā negadījuma rezultātā mākslinieks zaudēja plaukstas, taču tas nav bijis šķērslis pilnveidoties mākslas jomā un pievērsties melnbaltajai fotogrāfijai, radot risinājumus ne vien fiziskiem, bet arī radošiem ierobežojumiem.
Fotomākslā J.Gleizdam viena no galvenajām tēmām vienmēr ir bijusi sievietes skaistums. Iemūžinot sievietes ķermeni, mākslinieks arī tiek uzskatīts par akta žanra celmlaužiem Latvijā.
Igors Pličs, kurš ir izveidojis mākslinieka piemiņas istabu un rūpējas par J.Gleizda mantojumā atstātajiem darbiem un priekšmetiem, secina: “Lai daudzi mūsu paaudzes fotomākslinieki nosprauž sev mērķi un panāk vismaz daļu no tā, ko Jānis ir savā dzīvē panācis.”
Jāņa Gleizda mākslinieciskais mantojums turpina dzīvot un iedvesmot arī mūsdienu fotogrāfus. Viņa vārds un ieguldījums Latvijas fotomākslā kļuvuši par iedvesmas avotu jaunām radošām idejām un fotogrāfijas meklējumiem. To apliecina arī fotokonkurss “Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024”, kura finālistu darbi līdzās meistara fotogrāfiju reprodukcijām veido izstādes “GAISMĀ. punkts” otru nozīmīgo daļu.
Šajā izstādē satiekas divas fotomākslas pasaules – Jāņa Gleizda unikālais mākslinieciskais rokraksts un mūsdienu fotogrāfu redzējums, apliecinot, ka melnbaltā fotogrāfija joprojām ir dzīva, daudzveidīga un emocionāli uzrunājoša mākslas forma.
Izstādē “Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024” apskatāmi žūrijas komisijas visaugstāk novērtētie finālistu darbi piecos fotogrāfijas žanros:
Žanrā “AINAVA”
“Atspulgi miglā”, autors Riters Viesturs; “Ainava. Klusums”, autore Eglīte Daiga; “Melnais un baltais”; autore Eglīte Daiga, “Vientuļais”, autore Umblija Dace; “Jaunliepa”, autors Krūmiņš Mārtiņš; “Jāņu Rīts”, autore Eglīte Daiga.
Žanrā “AKTS”
“Veļas diena”, autors Kalniņš Juris; “Veldzē”, autore Baltiņa Ērika; “Kāds galīgi apmācies, agrs Rīgas rīts”, autors Vecvagars Haralds; “SAIKNE”, autors Zolbergs Juris; “Equilibrium”, autors Apšenieks Andris; “Glezna”, autors Kapsa Eduards.
Žanrā “KLUSĀ DABA”
“Klusā daba ar galdu, krēslu un kaķi”, autore Burve Daina; “Vientuļnieks”, autors Indriks Arnis; “Espresso”, autors Balga Uldis; “Kapitulācija”, autors Balga Uldis; “Ielāps” autore Baumeistere Krista.
Žanrā “PORTRETS”
“Durvis”, autors Vanags Mārtiņš, “Valērijs” autore Puče Zanda, “Raksti” autors Balga Uldis, “Skatiens” autore Danelsone Silvija, “Vīrietis ar kaķi” autore Krasovska Marina, “Film-0599-020” autors Vuškāns Arnis.
Žanrā “SPORTS”
“Augstums”, autors Bērziņš Soms Juris; “Pagaidām pirmais”, autors Onzuls Linards; “Panākt ēnu”, autors Ertmanis Arvis; “Finišs”, autors Zakrepskis Igors; “Uz priekšu”, autors Strangots Imants; “Ikdiena”, autore Zvaigzne Inguna.
Aicinām ikvienu interesentu iegriezties Preiļu Galvenajā bibliotēkā, atklāt melnbaltās fotogrāfijas izteiksmīgumu un iedvesmoties no talantīgo fotogrāfu darbiem!