Seniori ir viena no visievainojamākajām sabiedrības grupām krāpniecības gadījumos. Sociālie, psiholoģiskie un tehnoloģiskie izaicinājumi padara šo grupu īpaši uzņēmīgu pret dažāda veida krāpšanas mēģinājumiem.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, 86% no visiem telefonkrāpniecības upuriem bija personas vecumā virs 60 gadiem. No tiem 69% bija sievietes, bet 17% – vīrieši. Valsts policija aicina iesaistīties senioru informēšanā par krāpšanas riskiem.
Krāpnieki visbiežāk:
- izliekas par valsts iestādes darbiniekiem, apgalvo, ka ir konstatēti pārkāpumi vai krāpnieciskas darbības ar jūsu personas datiem, un prasa sniegt personīgu informāciju.
- izliekas par uzņēmuma pārstāvjiem, ziņo par problēmām ar jūsu klienta profilu vai maksājumiem, vai piedāvā īpašas atlaides, lai iegūtu jūsu datus.
- izliekas par radinieku vai viņa glābēju, lūdz steidzamu finansiālu palīdzību, radot sajūtu, ka noticis ārkārtas gadījums.
- izliekas par bankas darbiniekiem, brīdina par aizdomīgām darbībām jūsu kontā un lūdz sniegt sensitīvu informāciju, piemēram:
- Personas kodu
- ID kartes vai pases numuru
- Dzīvesvietas adresi
- Maksājumu kartes numuru
- Smart-ID kodus vai paroles
- piedāvā izņemt laimestu loterijā, lai saņemtu “laimestu”, jums tiek prasīts dalīties ar savu identitāti un personīgiem datiem.
Atgādinām senioriem:
- Sargā savu informāciju - bankas kartes un piekļuves datus.
- Nekad neatklāj zvanītājam savus personas datus, Smart-ID kodus, PIN kodus, paroles vai maksājumu kartes informāciju.
- Neatbildi uz aizdomīgiem zvaniem – pārtrauc sarunu un pārzvani radiniekam vai iestādei, izmantojot oficiālos kontaktus.
- Valsts iestādes nekad neprasa pa telefonu informāciju par jūsu finanšu dokumentiem. Neatver nezināmas saites, kas saņemtas īsziņās.
Ja rodas aizdomas par krāpniecību, ziņo savai bankai un policijai. Ja esi apkrāpts – nekavējoties zvani Valsts policijai uz tālruni 112 un savai bankai.
Informāciju sagatavoja
Valsts policija