Tā kā aizvadītajā gadā uzmanība tika veltīta Annām, šogad Preiļu novada Pensionāru biedrībā sumināja Marijas, Māras. Garīgā pasaule svin četras Māras dienas gadā. Ir rudens, tāpēc 8. septembrī tiek svinēta Rudens Māras dzimšanas diena.
Par godu šai dienai Preiļu novada Pensionāru biedrība 12. septembrī - Māras vārda dienā - organizēja pasākumu “Reliģija. Ticība. Dievs un mēs”. Patīkami, ka šie svētki daudzus ieinteresēja un bija kupli apmeklēti. Valdes priekšsēdētāja Marija Briška ievadrunā atzīmēja: “Senlatvieši Māru sauca arī par Māti. Dievs Tēvs tiek godināts caur Vissvētākās Jaunavas cildeno lomu. Tādēļ viņas vārds ir goda vārds, ko jāgodā un jāpiesauc ar uzticēšanos un paļāvību, Svētā Marija, lūdz par mums!”.
Šī dievība simbolizē materiālo pasauli - zemi. Māra ir auglības dieviete, tāpēc sievietes lūdza palīdzību Mārai. Svētā Māra atbild par uguni, govīm, pienu un maizi. Blakus Dievam, kas pārstāv garīgo pasauli, Māra ir vieliskās pasaules izpausme.,
Pasākumā tika aicināts Preiļu Romas katoļu baznīcas priesteris Grigorijs Ņikitins. “Simboliski tie ir svētki, kas mums atgādina par cerībām un gaismas ienākšanu pasaulē, jo caur Mariju notiek Kristus nākšana. Marija tiek godināta ar titulu “Dieva Dzemdētāja”. Dievs mūsu dēļ un mūsu pestīšanas labā ir nācis no Debesīm un iemiesojies caur Svēto Garu no Jaunavas Marijas. Šai dienai ir īpaša nozīme garīgajā pasaulē, lai godinātu Mariju, lūgtu viņas aizbildniecību, kur ticīgie rod patvērumu, lūdzot palīdzību visās briesmās, vajadzībās un meklētu mieru savās sirdīs. Māra mūs māca būt žēlastības pilniem, paklausīgiem, saprotošiem. Debesu sūtnim viņa saka: ”Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda!” Ar savu paklausību viņa ir kļuvusi par pestīšanas iemeslu sev pašai un visai cilvēcei...” Patīkami, ka pasākuma noslēgumā priesteris Grigorijs novadīja mazo Misi, dodot svētību un garīguma stiprinājumu katram, kurš piedalījās šajā Misē. “Būsim aktīvi, iesim un darīsim, kamēr varēsim ! Bēdu vai prieka mirkļos pateiksimies Dievam, biežāk lūgsimies un apmeklēsim baznīcu!” tāds ir iecienītā, erudītā un atsaucīgā priestera Grigorija aicinājums.
Senioru sieviešu vokālais ansamblis “Virši” bija sagatavojuši vairākas dziesmas. Divas no tām ir Raimonda Paula sacerētās - “Kad latvieši iet Dievu lūgt” ar Guntara Rača vārdiem un “Kristus rokas” ar Leona Brieža vārdiem. A. Jasjukeviča uzrakstītā dziesma “Es mīlu Latviju savu” ar A. Tomsones vārdiem sasildīja katra klātesošā sirdi, uzjundīja patriotisma jūtas, neatstājot būt vienaldzīgiem. K. Apškrūma, V. Pizāna dziesmā “Dzīvotgriba” tā arī jautā: “Kur tu ticību smelies, / Kur tu stiprumu gūsti, / Ja pat pretvējā saltā/ Tikai jaunāka kļūsti...” Jā, dziesma, sasilda, garīgi stiprina, iedveš jaunus spēkus, rosina būt aktīviem un darboties.
Pasākums bija interesants ar to, ka garīgās lietas tika saistītas ar mūsdienām, ar laicīgām lietām, ar folkloru, tradīcijām, paradumiem. Māras dienai raksturīgas četras galvenās iezīmes, kas aptver Māras darbību. Šī diena uzskatāma par Maizes, Lopu, Tirgus un Precību dienām. Tagad mēs Mātes dienu pēc ārzemju parauga svinam pavasarī - maija otrajā svētdienā. Senie latvieši tomēr rudeni atzinuši par labāku laiku Māras un Mātes daudzināšanai.
Nelielā konkursā noskaidrojās, ka daudzi cilvēki arī ikdienā izmanto ar Dievu saistītus vārdus. Piemēram, ja kāds strādā, mēs sakām “Lai Dievs Jums palīdz!”. Atvadoties - ”Ar Dievu!”. Vēlot veiksmi - “Lai Dievs stāv klāt!”. Dziesmas vārdi: “Dod, Dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt..”. Novēlot ēdājiem - ”Lai Dievs svētī!”. Ienākot baznīcā - “Lai slavēts Jēzus Kristus!”. Ja runa ir par ārstiem - ”Tas ir ārsts no Dieva!”. Novēlējums - ”Lai Dieva miers mājo Jūsu sirdīs un prieks vienmēr apciemo Jūs!”. Izrādās, ka katram pasākuma dalībniekam ir kāds labs teiciens vārdu pūrā, kuru izmanto ikdienā, kurš stiprina, uzmundrina.
Lai stiprinātu visus pasākuma dalībniekus ne tikai garīgi, bet arī fiziski, lai saglabātu katra veselību, mūsu seniore Anna Sondore sagatavoja ārstnieciskās zāles no mūsu pašu pļavām - tējai. Cik daudz prieka var sagādāt maza tējas paciņa, ja tā dota ar laba vēlējumiem, sirsnību un labestību!
Pa dzīvi ejot, esam ne reizi vien pārliecinājušies, ka ir kaut kas svēts un augstāks par mums pašiem, par to, ka ir kāds, kas palīdz. Ja gribam kādu vēlmi, vajag arī palūgt. Ticība labajam, skaistajam nomierina, dod “spārnus” un spēku jauniem darbiem, atklājumiem, jaunai pieredzei. Tikai pašiem jābūt labestīgiem, pozitīviem, ar gaišu prātu un labi paveiktiem darbiem.
Informāciju sagatavoja
Preiļu novada Pensionāru biedrības
valdes locekle
Marija Volkova