No 12. līdz 16. oktobrim jau astoto gadu norisinājās Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa, kuras laikā notika meistarklases, semināri, sabiedrības informēšanas pasākumi par sociālās uzņēmējdarbības un sociālās ekonomikas lomu mūsdienu sabiedrībā. Šogad uzmanības centrā bija sociālās ekonomikas devums cilvēku dzīves kvalitātei, kopienu stiprināšanai un ilgtspējīgai attīstībai.
Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas centrālais notikums bija konference “Sociālā ekonomika Latvijā: no labas gribas līdz pārmaiņām”, kas norisinājās 15. oktobrī un pulcēja politikas veidotājus, sociālos uzņēmējus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un nozares ekspertus. Sociālo uzņēmumu un sociālās ekonomikas dalībnieku sociālās ietekmes devums tika aplūkots četru vecumposmu skatījumā – bērnu, jauniešu, pieaugušo un senioru vajadzību kontekstā.
“Sociālās ekonomikas vērtību var ieraudzīt ļoti konkrēti - jaunietī, kurš saņēmis vajadzīgo atbalstu, seniorā, kurš vairs nejūtas aizmirsts, vai kopienā, kur cilvēki spēj palīdzēt cits citam. Tā ir Latvijas ekonomikas nozīmīga sastāvdaļa, kas nodrošina darbavietas, maksā nodokļus un rada sabiedrisko labumu. Aiz šiem rezultātiem ir organizāciju ikdienas darbs, profesionālas zināšanas un sadarbība. Jo stiprākas ir šīs organizācijas, jo stiprāka ir arī mūsu sabiedrība,” uzsver Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Šogad konference aicināja uz sociālo ekonomiku paraudzīties caur vērtību, ko sociālās ekonomikas dalībnieki rada sabiedrībai. Sociālais uzņēmums, biedrība, brīvprātīgo kustība, kopienas iniciatīva vai tradicionāls uzņēmums - dažādas organizācijas var dot ieguldījumu sabiedrības labklājībā, sociālajā iekļaušanā un vietējo kopienu attīstībā. Konference aktualizēja arī nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību starp valsts pārvaldi, pašvaldībām, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību. Sociālā ekonomika ir iespēja kopīgi rast risinājumus sabiedrības izaicinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvijas ekonomiku.
Nedēļu 12. oktobrī atklāja sociālo uzņēmēju brokastis un meistarklase “Lai pietiek spēka darīt labu”. Tās uzmanības centrā bija sociālo uzņēmēju labbūtība un emocionālā noturība. Sociālā uzņēmējdarbība bieži nozīmē ne vien uzņēmuma vadīšanu, bet arī atbildību par cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts, kā arī vēlmi risināt sabiedrībai nozīmīgas problēmas. Meistarklase aicināja meklēt līdzsvaru starp rūpēm par uzņēmumu, komandu un sociālo mērķi, vienlaikus neaizmirstot par savu labsajūtu.
Savukārt 13. oktobrī notika tiešsaistes meistarklase “Zīmols un eksports – kā sagatavoties iziešanai ārvalstu tirgos?”, kurā uzmanība tika pievērsta sociālo uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai un izaugsmes iespējām starptautiskajos tirgos. 14. oktobrī norisinājās tiešsaistes podkāsts “Kā varam radīt pārmaiņas kopā?”, kurā uzmanības centrā bija jauniešu līdzdalība, brīvprātīgais darbs un sociālā uzņēmējdarbība kā nozīmīgi instrumenti pozitīvu pārmaiņu veicināšanai sabiedrībā.
Nedēļas laikā sabiedrība tika iepazīstināta arī ar vairākiem sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbība ikdienā veicina cilvēku labbūtību, iekļaušanu un iespēju vienlīdzību. Stāsti apliecināja, ka sociālā uzņēmējdarbība Latvijā aptver plašu jomu loku – no izglītības un veselības aprūpes līdz vides ilgtspējai, kultūrai un sociālajiem pakalpojumiem.
Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa vēlreiz apliecināja, ka sociālie uzņēmēji un citi sociālās ekonomikas dalībnieki ir nozīmīgi pārmaiņu veidotāji. Viņu darbs palīdz rast ilgtspējīgus risinājumus sabiedrības izaicinājumiem, stiprināt kopienas un veidot iekļaujošāku, saliedētāku un ilgtspējīgāku Latviju.
Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas pasākumi tika rīkoti ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” finansiālo atbalstu.
Informāciju sagatavoja
Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļas
sabiedrisko attiecību speciālists
Egils Zariņš
tālr. +371 64331829
e-pasta adrese: egils.zarins@lm.gov.lv