5. jūnijā vairāk nekā 100 seniori no visas Latvijas jau trešo reizi pulcējās Saeimā, lai kopā ar lēmumu pieņēmējiem diskutētu par veselību, līdzdalību un iespējām aktīvai novecošanai. Senioru līdzdalība – sabiedrības noturības pamats.
Šogad senioru Saeimu apmeklēja četri Preiļu novada seniori no dažādām biedrībām: senioru biedrības "Riebiņu varavīksne" valdes priekšsēdētāja Ženija Pauniņa; Saunas pagasta senioru biedrības "Sudrabsapņi" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Nodotais; Preiļu pilsētas pensionāru biedrības valdes locekle Anastasija Vucāne un Preiļu pilsētas biedrības "Mūsmājas" valdes priekšsēdētāja Genovefa Miglāne.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzsvēra - sabiedrības spēks balstās cilvēkos, un senioru pieredze ir būtisks resurss, kas jāizmanto daudz plašāk. Tika akcentētas šī gada galvenās tēmas - dzīves kvalitāte un līdzdalība, kā arī veselība. Klātesošie diskutēja par to, kā mazināt vientulību, palīdzēt apgūt digitālās tehnoloģijas un vairāk iesaistīt seniorus pašvaldību un kopienu dzīvē, kā nodrošināt patiesi pieejamu aprūpi, atbalstīt emocionālās vajadzības un uzlabot sirds veselības profilaksi. Sabiedrība noveco – tam ir tieša ietekme uz mūsu darba tirgu, medicīnu un sociālo sistēmu. Tāpēc aktīva un cieņpilna novecošanās nav tikai pensiju un pabalstu jautājums. Tā ir drošības sajūta un apziņa, ka esi vajadzīgs savai valstij.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš akcentēja digitālo prasmju nozīmi, kas palīdz senioriem piekļūt informācijai un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā, kā arī uzsvēra viņu lomu ekonomikā un darba tirgū. Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Ministru prezidents Andris Kulbergs, labklājības ministrs Andris Uzulnieks, veselības ministrs Hosams Abu Meri, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča. Diskusijās tika akcentēts - svarīgi, lai neviens netiktu atstāts ārpus mūsdienu iespējām.
Barčas kundze teica sirsnīgu paldies visiem aktīvajiem senioriem, Latvijas Pensionāru federācijas valdei, reģionālajiem koordinatoriem, pensionāru biedrību vadītājiem un biedriem, sadarbības partneriem visā Latvijā. "Paldies par darbu, ko bieži neredz televīzijas kamerās un neaplaudē sociālajos tīklos. Pateicoties aktīvajiem, mēs spējam pārstāvēt senioru intereses tā, ka mums tiek atvērtas Saeimas durvis. Pie mums nāk ministri un deputāti. Mūs ne tikai uzklausa, bet arvien biežāk arī sadzird. Un vēl es vēlos uzrunāt tos, kuri uzskata, ka uz Senioru dienām Saeimā tiek aicināti tikai izredzētie. Nē! Kļūstiet par šiem "izredzētajiem" paši! Izkāpiet no ērtajām čībām. Aizejiet uz tuvāko pensionāru biedrību. Uzrakstiet iesniegumu. Piesakieties darbam. Nāciet ar savām idejām, savu enerģiju un savu pieredzi. Esmu pārliecināta – tad jūs ieraudzīsiet pavisam citu pasauli. Pasauli, kurā cilvēki viens otram palīdz, sadarbojas un meklē risinājumus."
Tradicionāli Senioru dienā Latvijas Pensionāru federācija sastāda un Saeimai iesniedz Rezolūciju, kas vēlāk tiek papildināta ar konkrētām prasībām un priekšlikumiem senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai. Pērn organizācija aicināja veicināt vecāka gadagājuma cilvēku iesaisti darba tirgū, ieviest nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus pēc 50 gadu vecuma, kā arī uzlabot veselības aprūpes pieejamību, pensiju sistēmu un senioru digitālās prasmes. Ministri atskaitījās, kas no iepriekš prasītā ir izpildīts un kas nav.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) vēstīja, ka Latvijā ir vairāk nekā 406 tūkstoši iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem, kas veido aptuveni 22 % no visas sabiedrības. Savukārt vecuma pensijas saņem vairāk nekā 437 tūkstoši cilvēku. Ministrs arī akcentēja, ka strādājošo senioru vidējā alga sasniedz ap 1081 eiro un pēdējo piecu gadu laikā tā pieaugusi par aptuveni 30 %.
Kā būtiskāko neizdarīto darbu Uzulnieks minēja bāzes pensijas ieviešanu un piemaksu palielināšanu par darba stāžu. Viņš atzina, ka šogad to nav izdevies īstenot, lai gan, pēc ministra domām, tas jo īpaši nepieciešams senioriem vecumā virs 80 un 85 gadiem, kuriem ir zemākās pensijas. Pēc viņa aplēsēm, piemaksu palielināšana par stāžu līdz 1996. gadam jau šogad izmaksātu aptuveni trīs miljonus eiro, bet pakāpeniska sistēmas ieviešana no nākamā gada prasītu vairāk nekā 13 miljonus eiro gadā.
Savukārt kā paveiktos darbus ministrs izcēla senioru skolu programmu, ar kuras palīdzību senioriem tiek piedāvātas dažāda veida nodarbības un apmācības. Sākotnēji programmas realizēšanai bija paredzēts viens miljons eiro, taču 25 plānoto skolu vietā pieteikušās 76 organizācijas, tādēļ finansējumu plānots palielināt līdz trim miljoniem eiro. Tāpat ministrs uzsvēra piecu miljonu eiro vērtu programmu vecuma diskriminācijas mazināšanai un senioru iesaistei darba tirgū.
Runājot par veselības jomā paveikto, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka pēdējos gados mainījusies pieeja senioru politikai. Seniori vairs netiek uztverti tikai caur pensiju un sociālās aizsardzības prizmu, bet gan kā aktīva un sabiedrībai nozīmīga iedzīvotāju grupa.
Kā paveiktos darbus viņa izcēla ģimenes ārstu prakšu stiprināšanu, palielinot to finansējumu, nodrošinot papildu darbiniekus un ieviešot piemaksas ārstiem, kuri izvēlas strādāt lauku reģionos. Āboliņa arī norādīja uz zāļu cenu reformas rezultātiem, kas, pēc Veselības ministrijas datiem, samazinājusi recepšu zāļu cenas par 15 līdz 20 %. Savukārt no 1. jūlija pacientiem, kuri iegādājas medikamentus lētākus par 10 eiro, vairs nebūs jāmaksā farmaceita pakalpojuma maksa, bet no 1. septembra no tās tiks atbrīvotas arī personas ar pirmās grupas invaliditāti.
Tāpat viņa izcēla veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu sociālās aprūpes centros, integrētās aprūpes attīstīšanu mājās, kā arī veselības veicināšanas programmas senioriem visās Latvijas pašvaldībās. Kā viena no šī gada prioritātēm nosaukta arī veselības aprūpes digitalizācija, tostarp e-veselības sistēmas pilnveidošana un senioru digitālo prasmju stiprināšana.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas attīstībai nepieciešami aptuveni 900 tūkstoši strādājošo, taču šobrīd darba tirgū trūkst 20 līdz 30 tūkstoši cilvēku. Viņaprāt, daļu no šī iztrūkuma varētu aizpildīt seniori, jo aptuveni 123 tūkstoši pensionāru potenciāli vēl varētu iesaistīties darba tirgū. Pašlaik vecuma grupā no 65 līdz 69 gadiem strādāt turpina aptuveni 40 % senioru.
Kā paveiktos darbus Valainis izcēla zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, kas, pēc viņa teiktā, veicinājusi pārtikas cenu samazināšanos Latvijā. Tāpat viņš atgādināja, ka no 1. jūlija tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme pienam, olām, maizei un putnu gaļai. Savukārt kā nākamo uzdevumu ministrs minēja darba devēju motivēšanu vairāk pielāgot darba vidi senioriem, kā arī būtiski uzlabot veselības aprūpes pieejamību, lai cilvēki ilgāk varētu saglabāt spēju strādāt.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") senioriem stāstīja par digitālo prasmju attīstīšanu. Viņš norādīja, ka valsts programmās digitālās prasmes jau pilnveidojuši vairāk nekā 16 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trešdaļa ir seniori vecumā virs 65 gadiem. Vecākajam programmas dalībniekam bijuši 94 gadi.
Tavars arī norādīja, ka Latvijā darbojas 315 valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, kā arī tiek nodrošināts bezmaksas internets bibliotēkās. Viņš solīja turpināt Eiropas Sociālā fonda finansētās digitālo prasmju programmas, kuru mērķis līdz 2029. gadam ir apmācīt vēl vairāk nekā 11 tūkstošus iedzīvotāju.
Šī Rezolūcija tika nodota Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, lai Saeimā to izskatītu un pildītu Deklarācijas prasības. Uz tikšanos jaunā sastāvā senioru Saeimā nākamgad. Veiksmi un labklājibu mums visiem!
|
|
Informāciju sagatavoja
biedrības "Mūsmājas"
valdes priekšsēdētāja
Genovefa Miglāne