Septiņas dienas četri Preiļu novada cilvēki - Ilona, Ināra, Irēna un Egita Terēze - bija draugos ar otiņām un krāsām, un garīgām nodarbēm, jo piedalījās desmit dalībnieku ikonogrāfijas nodarbībās - nometnē Utenā (Lietuvā). Tā notika aizvadītajā gadā uzsāktā projekta Latvijas – Lietuvas programmā 2021.-2027. gadam Nr. LL-00091 “Preiļu pils un Utenas muižas vēsturiskā ceļa digitalizācija tūrisma pakalpojumu attīstības veicināšanai kultūras mantojuma objektos Latvijā un Lietuvā” (akronīms “Vēsturiskais ceļš – augšup”/ angļu valodā “Historical Path – UP”) ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Preiļu novada pašvaldība un sadarbības partneris Utenas izglītības centrs.
Jau pirmā diena pārsteidza ar Dieva Providences klostera māsu Dominikas, Daivas un Veronikas viesmīlību un Lietuvas dalībnieku, kas atbrauca no dažādiem šīs valsts reģioniem, draudzīgumu un atvērtību. Tikpat sirsnīga bija pirmā iepazīšanās ar Ikonogrāfijas nodarbību skolotāju Egidiju.
Iekārtojušies istabiņās (katras tās rota bija kāda svētā vizītkarte uz durvīm un ikona pie sienas), dalībnieki satikās vakara lūgšanā turpat klostera kapelā, paēda vakariņas plašajā viesu-ēdamzālē un piedalījās Ikonogrāfijas ievadstundā. Skolotājs Egidijs, kurš ikdienā vada savu ikonogrāfijas skolu Viļņā, skaidroja, ka visiem viss izdosies, ja sirdi atvērsim sarunai ar Jēzu, jo ikona ir katra individuālais stāsts par Dievu nevis vārdos, bet gan mākslas valodā. Dienu noslēdza kuram pelde tuvajā ezerā (tas atrodas trīs-piecu minūšu gājienā no klostera, uzlabots ar vairākām peldvietām un gājēju-velo taku tam apkārt), kuram atelpa vai meditācija klostera dārzā.
Otrās dienas rīts sākās ar lūgšanu un māsas Daivas apceri par ikonu, kā tā veido cilvēka un Dieva attiecības (un tādi rīti bija visas turpmākās dienas, izņemot sestdienu). Pēc brokastīm visi devās uz ikonogrāfijas nodarbību telpu. Vispirms skolotājs Egidijs un viņa palīdze māsa Daiva (viņa glezno ikonas daudzus gadus, šogad apmeklēja ikonogrāfijas darbnīcu Romā, bet ikdienā sniedz psiholoģisko palīdzību dažādu jomu un vecumu cilvēkiem) mācīja pagatavot olas dzeltenuma un pigmentu šķidrumu, ko sajauca ar tamperas krāsām.
Todien arī bija iespēja trenēties zīmēt ar otiņu dažāda platuma un garuma līnijas. Stundas aizsteidzās ātri, un pienāca pusdienas. Visas maltītes bija ļoti gardas! Paldies jaukajai saimniecei, māsas Dominikas mammai Danutei! Pēc pusdienām bija stunda atelpai (kurš atkal devās uz ezeru peldēties, kurš - uz klostera dārzu, kurš - uz savu istabu).
Pēcpusdienā ikonogrāfijas nodarbībā dalībnieki jau pārnesa Jēzus attēlu uz ikonas dēļa - koka molberta, izmantojot kopēšanas papīra principu (Jēzus zīmējuma otro pusi nosmērēja ar sarkano akrila krāsu, uzlika papīru ar attēlu uz augšu un, velkot ar asu pildspalvu pa līnijām, Jēzus portrets kļuva redzams uz pieminētā ikonas dēļa - koka molberta).
Pēc tam sākās četru dienu garš gleznošanas cēliens ar akrila krāsām. Dažāda biezuma otiņas, atšķirīgas krāsas un to toņi, vairākas krāsu kārtas... Darbs, kas prasīja ne tikai fizisko, bet arī garīgo klātesmi... (to dalībnieki apliecināja atelpas kafijas sarunās). Liels atbalsts bija rīta un vakara lūgšanas un vakara dievkalpojumi netālajā katoļu baznīcā. Tāpat visus stiprināja māsas Daives apceres, kā arī skolotāja Egidija un māsas Daives dalīšanās pieredzē un spēka vārdi, ka Dievs ikonogrāfijā uzrunā katru, kurš ir atvērts šai mākslai.
Kad pienāca ceturtdiena, skolotājs Egidijs rosināja uzlikt zeltu ikonai, lai redzētu, ko vēl var uzlabot Jēzus attēlā. Pēc pusdienām tika apmeklēts Utenas izglītības centrs, kas ir senā muižas ēka, jau pieminētajā projektā piepildīts ar mūsdienīgu saturu (tostarp STEM laboratorijām). Šī diena atkal bija piepildīta ar radošumu un pieredzes stāstiem.
Tā kā krāsām labi jānožūst, pirms ikonu nolako ar spīdīgo vai matēto laku, tad piektdiena bija brīvāka diena. Vieni apskatīja Utenu, citi pirka dāvanas ikonogrāfijas nodarbību vadītājiem un klostera māsām, vēl citi darbojās virtuvē kā dežuranti (jau ierašanās klosterī dienā bija izveidots dežūru grafiks dalībniekiem). Šīs dienas izskaņā visi pulcējās pie kamīna, lai dalītos stāstos, kā tapa ikonas, un lai pateiktos.
Pienāca sestdiena, ikonogrāfijas nodarbību nedēļas pēdējā diena. Pēc brokastīm visas ikonas bija nolakotas un izliktās kapelā. Atbrauca bīskaps, noturēja Svēto Misi un svētīja ikonogrāfijas nodarbību saimi un ikonas. Visbeidzot visi pacienājās ar pusdienām un devās mājās (cits mēroja 200 km, cits pat 400 km garu ceļu).
Mājās pārvestas gan pašu radītas ikonas, gan vairākas atziņas, proti, ikonogrāfijas nodarbības var apmeklēt gan ar, gan bez gleznošanas zināšanām un prasmēm; radošums iederas jebkurā profesijā, un māksla šo radošumu palīdz uzturēt arī ikdienā; klostera cilvēki labprāt dalās ar lūgšanu dzīves pieredzi; lūgšana ir viens no daudzajiem ceļiem, kā uzturēt radošumu savā dzīvē...
Paldies projekta komandai Preiļu novadā un Utenā par iespēju iepazīt ikonogrāfijas mākslu, radīt savu ikonu un gūt garīgu atelpu!
Ikonogrāfijas nometne tika organizēta projekta Nr. LL-00091 “Preiļu pils un Utenas muižas vēsturiskā ceļa digitalizācija tūrisma pakalpojumu attīstības veicināšanai kultūras mantojuma objektos Latvijā un Lietuvā” (akronīms “Vēsturiskais ceļš – augšup”/ angļu valodā “Historical path – UP”) ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.
