Preiļu Kultūras nama vecticībnieku tradīciju ansamblis “Sretenije” viesojās Kauguros, Jūrmalā, kur ar koncertu un kultūrvēsturiskā mantojuma izstādi iepazīstināja klausītājus ar Latvijas vecticībnieku tradīcijām. Pasākums guva lielu atsaucību, pulcējot tik kuplu apmeklētāju skaitu, ka daļai klausītāju koncertu nācās vērot, stāvot kājās.
Ideja par pasākumu aizsākās ar Rožkalnu pagastā dzimušās Dainas Glaudānes iniciatīvu. Noskatījusies videoierakstu ar ansambļa “Sretenije” uzstāšanos, viņa vēlējās, lai ar šo savdabīgo un bagāto kultūras mantojumu varētu iepazīties arī Jūrmalas iedzīvotāji.
Lai ieceri īstenotu, Dainas kundze sazinājās ar vecticībnieku kultūras pētnieci, vēsturnieci Tatjanu Kolosovu. Sadarbībā ar Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktori Māru Jēkabsoni un Kauguru bibliotēkas vadītāju Marinu Baranovsku tika rasta iespēja pasākumu organizēt bibliotēkas telpās. Interesanti, ka arī abām bibliotēku pārstāvēm ir dzimtas saknes Latgalē. Ansambļa braucienu finansiāli atbalstīja Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība.
Pasākuma programma apvienoja muzikālo priekšnesumu, vēstures izzināšanu un vecticībnieku kultūrvēsturiskā mantojuma izstādi. Apmeklētājiem bija iespēja aplūkot tradicionālos lūgšanu tērpus, izšūtus dvieļus, sižetiskas gleznas un lupatu lelles. Lai gan bibliotēkas telpas izstādes izvietošanai bija ierobežotas, Preiļu novada vecticībniekiem izdevās izveidot daudzveidīgu un saturiski bagātu ekspozīciju.
Pasākuma ievadā vēsturniece Tatjana Kolosova iepazīstināja klātesošos ar Latvijas vecticībnieku vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot Moskvinas un Preiļu draudzēm. Viņa atklāja arī vēsturiskās saiknes starp Latgali un Jūrmalu. Pagājušā gadsimta 30. gados daudzi Latgales vecticībnieki, tostarp Preiļu pagasta iedzīvotāji, strādājuši Slokas Baltijas celulozes fabrikā. Savukārt 20. gadsimta 60.–70. gados ievērojamus profesionālos panākumus guvis Preiļu pagastā dzimušais Slokas celulozes un papīra fabrikas meistars Ivans Jegorovs, kurš par savu darbu saņēmis augstus apbalvojumus un goda nosaukumus. Vēsturnieces stāstījumu papildināja vēsturiskas fotogrāfijas un filmu fragmenti.
Koncerta pirmajā daļā ansamblis “Sretenije” izpildīja astoņus garīgos dzejoļus, kas ir nozīmīga un unikāla vecticībnieku garīgās kultūras sastāvdaļa. Īpašs notikums bija nesen arhīvā atrastās, 1930. gadā sarakstītās vecticībnieku garīgās himnas atskaņojums. Lai gan šo skaņdarbu jau kādu laiku izpilda Polijas vecticībnieku ansamblis, Latvijā pirmie to izpildījuši tieši ansambļa “Sretenije” dziedātāji.
Koncerta turpinājumā izskanēja četras tautasdziesmas – gan dzīvespriecīgas, gan lēnas un izjustas, atspoguļojot vecticībnieku tradicionālo kāzu dziesmu repertuāru. Atbilstoši vecticībnieku tradīcijām garīgo dziedājumu laikā aplausi neskanēja, savukārt tautasdziesmu izpildījums izpelnījās ilgstošus klausītāju aplausus.
Klausītājus ar savu sniegumu priecēja ansambļa vadītāja Irina Grigorjeva un dziedātājas Marijameja Kokoriete, Tamāra Paškova, Aleksandra Jakimova un Zoja Sergejeva.
Īpašu interesi raisīja arī izstādē apskatāmie rokdarbi un to stāsti. Daudzi eksponāti Tatjanas Kolosovas glabāšanā nonākuši no ģimenēm, kuras vēlas saglabāt savu māmiņu un vecmāmiņu darinājumus nākamajām paaudzēm. Šie priekšmeti ir ne vien amatniecības prasmju apliecinājums, bet arī nozīmīgas dzimtu vēstures un kultūras atmiņas liecības.
Pasākumā piedalījās arī Latvijas Vecticībnieku biedrības priekšsēdētājs Illarions Ivanovs, kurš augstu novērtēja Preiļu novada vecticībnieku, īpaši Tatjanas Kolosovas, ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un tradīciju pārmantošanā. Viņš uzsvēra, ka Latgales vecticībnieku paveiktais ir vērtīgs piemērs arī citām vecticībnieku kopienām Latvijā.
Par pasākuma izdošanos liecināja ne tikai kuplais apmeklētāju skaits, bet arī sirsnīgā atmosfēra pēc koncerta. Klausītāji nesteidzās doties prom – vēlējās aprunāties ar dziedātājām, dalīties savos dzīvesstāstos un iemūžināt tikšanos kopīgās fotogrāfijās. Pasākums pulcēja interesentus gan no Jūrmalas, gan Rīgas, apliecinot sabiedrības interesi par vecticībnieku kultūru un tās saglabāšanu.
Viesošanās noslēgumā ansambļa dalībnieki izmantoja iespēju apmeklēt arī jūras piekrasti, līdzi paņemot nelielas piemiņas veltes – akmentiņus un gliemežvākus.
Ansamblis “Sretenije” izsaka pateicību Preiļu novada pašvaldībai, Kultūras un tūrisma pārvaldei, dizainerei, noformētājai Inesei Aninai un autobusa vadītājam Oļegam Gvozdevam par atbalstu un palīdzību brauciena organizēšanā.
|
|
|
|
Informāciju sagatavoja T. Terešenkova