Leptospiroze ir smaga akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi. Cilvēki visbiežāk inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) informē, ka šogad līdz 14. oktobrim Latvijā reģistrēti 25 leptospirozes gadījumi, kas ir būtiski (6 reizes) vairāk nekā iepriekšējos gados, kad tika reģistrēti vidēji 4 gadījumi gadā (no 1 gadījuma 2021. gadā līdz 8 gadījumiem 2017. gadā). Visvairāk, leptospirozes gadījumu reģistrēti augustā (6 gadījumi) un septembrī (14 gadījumi), kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī.
Leptospirozes gadījumi konstatēti vairākās administratīvajās teritorijās: Rīgā (9 gadījumi), t.sk. Ziemeļu rajonā (4), Latgales priekšpilsētā (2), Vidzemes priekšpilsētā (3), Salaspils novadā (Salaspilī) (3), Ogres novadā (3) t. sk. Tomes pagastā (1), Lielvārdē (1) un Ikšķilē (1), Cēsīs (5), Ropažu novadā (2), t. sk. Garkalnes pagastā (1), Stopiņu pagastā (1), kā arī pa vienam gadījumam – Bauskas novadā (Iecavā), Jelgavā un Siguldas novadā (Inčukalnā). Vidējā saslimstība ar leptospirozi valstī 1,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju; visaugstākā saslimstība tika reģistrēta Salaspils novadā (12,7) un Cēsu novadā (12,1) (skatīt tabulu un karti).
|
Administratīvā teritorija |
Leptospirozes gadījumu skaits |
Leptospirozes gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju |
|
Salaspils novads |
3 |
12,7 |
|
Cēsu novads |
5 |
12,1 |
|
Ropažu novads |
2 |
5,8 |
|
Ogres novads |
3 |
5,2 |
|
Siguldas novads |
1 |
3,2 |
|
Bauskas novads |
1 |
2,5 |
|
Jelgava |
1 |
1,8 |
|
Rīga |
9 |
1,4 |
|
Vidēji Latvijā |
25 |
1,3 |
No kopējā leptospirozes gadījumu skaita 11 bija vīrieši un 14 – sievietes. Slimnieku vidējais vecums – 63 gadi (no 25 līdz 82 gadiem), mediāna – 67 gadi. 12 pacienti (48%) ir darbspējas vecumā. Visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros, viens pacients miris. Lielākā daļa pacientu norādījuši uz iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzā, mājas pagrabā. Epidemioloģiskās uzraudzības dati norāda, ka leptospirozes izplatība nav saistīta ar kādu vienu infekcijas avotu vai konkrētu teritoriju, bet inficēšanās risks var būt jebkurā vietā, kur ir labvēlīgi apstākļi peļveidīgo grauzēju eksistencei, vides piesārņojumam, leptospiru ilgstošai izdzīvošanai (sevišķi mitrā vidē).
Ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju, kā arī savvaļas grauzēju sezonālo migrāciju dzīvojamās ēkās, saimniecībās un lauksaimniecības objektos, cilvēku inficēšanās risks ar leptospirozi joprojām ir ievērojams. Centrs aicina iedzīvotājus iepazīties ar aktuālu informāciju par leptospirozi un tās profilaksi (skat. zemāk).
Leptospiroze ir smaga infekcijas slimība, ko izraisa Leptospira sugas baktērijas. Cilvēki inficējas, nonākot saskarē ar ūdeni vai augsni, kas piesārņota ar inficētu dzīvnieku, īpaši grauzēju, urīnu. Plašāka informācija par leptospirozi cilvēkiem pieejama Centra tīmekļvietnē ŠEIT.
Savukārt informācija par leptospirozi dzīvniekiem un profilakses pasākumiem lauksaimniecības un mājdzīvnieku turētājiem – Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē ŠEIT.
Informāciju sagatavoja
Slimību profilakses un kontroles centrs