7. un 8. augustā Aglonā projekta “DOMĀT GLOBĀLI. RĪKOTIES KOPIENĀ – PASAULE SĀKAS TEPAT!” dalībnieki divu dienu garumā mācījās, diskutēja, devās velopārgājienā un praktiski izmēģināja, ko nozīmē būt gatavam neparedzētai situācijai. Projekta aktivitātēs piedalījās arī partneri no Gruzijas, ļaujot salīdzināt abu valstu un vietējo kopienu pieredzi.
Ko darīt, ja pēkšņi pazūd internets un mobilie sakari? Kā informēt cilvēkus, ja ierastie saziņas kanāli vairs nedarbojas? Kur meklēt drošu patvērumu? Kas patiesībā nepieciešams 72 stundu somā? Tie bija tikai daži no jautājumiem, uz kuriem projekta dalībnieki meklēja atbildes nevis tikai teorētiski, bet praktiskās situāciju simulācijās un diskusijās.
Ne tikai 72 stundu soma, bet prasme domāt un rīkoties
Projekta pirmās dienas praktiskajā darbnīcā “Vai esi gatavs? 72 stundas, kas var mainīt visu!”, ko vadīja Alise Samsonoviča, dalībnieki iepazinās ar 72 stundu somas principu un gatavību krīzes situācijām. Viena no svarīgākajām atziņām bija – nav vienas universālas somas, kas derētu visiem. Tās saturs jāpielāgo konkrētā cilvēka un ģimenes vajadzībām, veselības stāvoklim, gadalaikam un iespējamajiem riskiem. Dalībnieki ne tikai pārrunāja nepieciešamākās lietas, bet arī praktiski darbojās – cēla un novāca telti, izvērtēja gulēšanai nepieciešamo aprīkojumu dažādos laikapstākļos un izmēģināja hamaka uzsiešanu.
Savukārt velopārgājiena laikā apkārtējā vide tika skatīta ar pavisam citām acīm – dalībnieki vērtēja ēkas un infrastruktūru no civilās aizsardzības viedokļa. Tika apskatītas arī Aglonas katoļu ģimnāzijas un Aglonas bazilikas telpas un pagrabi, diskutējot par iespējām tajos patverties apdraudējuma gadījumā. Sarunās īpaša uzmanība tika pievērsta arī Aglonas bazilikas pagrabiem. Dalībnieki tos vērtēja kā potenciāli nozīmīgu vietu krīzes situācijā, bet vietējās kopienas cilvēki norādīja arī uz citu aspektu – ja pārtrūktu ierastie saziņas līdzekļi, bazilika kā visiem zināma vieta varētu kļūt par dabisku punktu, kur cilvēki meklētu informāciju.
Dienas turpinājumā Zanes Ločmeles vadītajā interaktīvajā lekcijā “No globālajiem izaicinājumiem līdz vietējai rīcībai” teorētiskās zināšanas tika sasaistītas ar praktiskiem krīzes scenārijiem. Dalībnieki grupās analizēja, kā rīkotos terorakta, meža ugunsgrēka vai sakaru pārtraukuma gadījumā, kā organizētu cilvēku apziņošanu un kādus vietējās kopienas resursus varētu izmantot. Latvijas un Gruzijas dalībnieku pieredzes salīdzinājums parādīja, ka rīcības modeļi var būt atšķirīgi, taču abos gadījumos būtiska ir uzticama informācija, savstarpēja sadarbība un cilvēku spēja uzņemties atbildību.
Grupu darbā tika izspēlēts arī meža ugunsgrēka un terorakta scenārijs. Katram bija noteikta loma un uzdevumi, liekot kopīgi pieņemt lēmumus un domāt ne tikai par savu, bet arī līdzcilvēku drošību. Daļai dalībnieku jaunums bija arī tas, ka pašvaldībās ir izstrādāti civilās aizsardzības plāni un paredzēti konkrēti rīcības algoritmi ārkārtas situācijās. Tas rosināja jautājumu – cik labi mēs paši zinām, kur savā dzīvesvietā meklēt oficiālu informāciju un kā rīkoties, ja krīze patiešām pienāktu?
Latvija un Gruzija – dažādi ceļi uz vienu mērķi
Īpašu vērtību projektam deva iespēja salīdzināt Latvijas un Gruzijas pieredzi. Gruzijas partnerorganizāciju – Tetritskaro vietējo rīcības grupu (Tetritskaro LAG) – projekta aktivitātēs Latvijā pārstāvēja Phatima Shavadze un Baia Dotchiviri.
Gruzijas partnerēm bija interesanti uzzināt, cik aktīvi vietējā Aglonas kopienā tiek izmantotas WhatsApp grupas, kurās iedzīvotāji savstarpēji ātri nodod informāciju. Jaunums viņām bija arī Latvijas mobilās lietotnes “112 Latvija” izmantošanas iespējas. Savukārt Gruzijas partneres dalījās ar savu vietējās kopienas pieredzi. Viņas stāstīja, ka nepieciešamības gadījumā pašvaldības atbildīgais cilvēks var saņemt SMS ar svarīgu informāciju un pēc tam pats doties pa ciemu, fiziski apbraukājot mājas un informējot iedzīvotājus. Šāds modelis izmantots, piemēram, saistībā ar brīdinājumiem par nelabvēlīgiem laikapstākļiem un informācijas nodošanu iedzīvotājiem pēc spēcīgas krusas un lietavu postījumiem. Šis piemērs lika secināt – tehnoloģijas ir svarīgas, taču kopienas noturību nevar balstīt tikai uz internetu un mobilajām lietotnēm. Tikpat nozīmīgi ir cilvēki, kuri viens otru pazīst, uzticas cits citam un ir gatavi informāciju nogādāt arī līdz kaimiņa durvīm.
Ģimene kā drošības tīkls
Plašākas diskusijas raisīja arī ģimenes un paaudžu attiecības. Gruzijas partneres stāstīja, ka viņu kopienās joprojām ir ļoti stipras vairāku paaudžu ģimenes saiknes un vienā mājsaimniecībā nereti dzīvo vairākas paaudzes. Tāpēc arī grūtā situācijā pirmais atbalsta loks bieži ir paša ģimene un saime.
Sarunās tika salīdzināta arī vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe. Gruzijas partneres dalījās savā pieredzē, ka viņu vidē institucionāla senioru aprūpe nav tik ierasta un lielāku daļu atbildības uzņemas ģimene. Latvijas dalībnieki savukārt stāstīja par situācijām, kad seniori dzīvo atsevišķi un būtiska loma ir pašvaldību un valsts sociālajiem pakalpojumiem, tostarp aprūpei mājās un ilgstošas sociālās aprūpes iespējām. Tādējādi diskusija par drošību pārauga daudz plašākā jautājumā – uz ko mēs paļaujamies grūtā brīdī: ģimeni, kaimiņiem, vietējo kopienu vai institūcijām? Atbilde katrā valstī un pat katrā kopienā var būt atšķirīga.
No depozīta sistēmas līdz vides pieejamībai
Dzīvojot un darbojoties kopā, pieredzes apmaiņa neaprobežojās tikai ar civilo aizsardzību. Gruzijas partnerēm interesi izraisīja Latvijā darbojošās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas princips. Tas kļuva par sākumu sarunai par atkritumu apsaimniekošanu, resursu atkārtotu izmantošanu un cilvēku ikdienas paradumu ietekmi uz vidi.
Tika pārrunāta arī publiskās vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti. Gruzijas partneres, balstoties savā pieredzē, stāstīja, ka viņu vidē publiskajās ēkās retāk sastopamas norādes Braila rakstā un ne vienmēr arī jaunās ēkās pietiekami tiek domāts par cilvēku ar kustību traucējumiem iespējām tajās patstāvīgi pārvietoties. Šie šķietami ikdienišķie novērojumi labi parādīja projekta būtību – globālie jautājumi sākas tepat, mūsu ikdienas izvēlēs un tajā, kā mēs veidojam savu kopienu.
Kopienu vēro ne tikai mācību telpā
Projekta otrajā dienā mācīšanās turpinājās ārpus ierastās nodarbību vides. Lauka mācību vizītē “Kopienas sadarbība un rīcība neparedzamā situācijā” pasākumā “Voguls i Vabaļa” dalībnieki vēroja, kā reālā publiskā pasākumā tiek pārvaldīti riski un īstenoti drošības pasākumi, kā notiek informācijas aprite un sadarbība starp organizatoriem un dalībniekiem. Uzmanība tika pievērsta arī vietējo resursu izmantošanai un kopienas cilvēku iesaistei. Šāda vide ļāva civilās noturības jautājumus ieraudzīt praksē – ne tikai domājot par lielām krīzēm, bet arī par spēju organizēties, sadarboties un reaģēt neparedzētā situācijā ikvienā publiskā pasākumā. Gruzijas partnerēm īpaši vērtīgs šķita fakts, ka pasākums radies pēc vietējās kopienas aktīvo iedzīvotāju iniciatīvas un tā norise balstās aktīvā kopienas iesaistē.
Sporta spēles kā kopienas līdzdalības piemērs
Vēl viens praktisks mācīšanās punkts bija Preiļu novada pārvalžu sporta spēles, kur projekta dalībnieki vēroja, kā publisks pasākums spēj vienuviet pulcēt dažādu paaudžu cilvēkus un stiprināt piederību savai kopienai. Projekta dalībnieki analizēja savstarpējo uzticēšanos, komandu sadarbību, brīvprātīgo iesaisti un to, kā kopīga darbošanās veicina kontaktus starp cilvēkiem, kuri ikdienā varbūt nesatiekas.
Īpašs pārsteigums Gruzijas partnerēm bija iepazīšanās ar Mamanet spēli – volejbolam radniecīgu “ķer un servē” bumbas spēli. Šis šķietami vienkāršais piemērs kļuva par vēl vienu sarunas sākumpunktu par to, kā sports un kopīgas aktivitātes var iesaistīt cilvēkus, veidot jaunus sociālos kontaktus un stiprināt kopienas sajūtu.
No piedzīvotā līdz pārmaiņu stāstam
Projekta noslēguma daļā dalībniekiem bija svarīgi ne tikai atcerēties divās dienās redzēto un piedzīvoto, bet arī saprast, kas viņu skatījumā ir mainījies un ko no iegūtās pieredzes iespējams pārnest savā ikdienā. Darbnīcas vadītāja Gunta Gulbe-Kalvāne palīdzēja dalībniekiem formulēt rīcības idejas un pārmaiņu stāstus – nosaukt, kas aktivitāšu laikā licis aizdomāties, ko dalībnieki iepriekš nebija apzinājušies un kādu konkrētu rīcību viņi pēc projekta varētu īstenot savā ģimenē vai kopienā. Projekta programmā šim darbam bija īpaši paredzēta kopienas rīcības ideju darbnīca un pārmaiņu stāstu ideju noformulēšana.
Tādējādi projekta otrā diena palīdzēja savienot novērojumu, personisko pieredzi un turpmāko rīcību. Sporta spēles, publiska pasākuma organizēšana, Latvijas un Gruzijas pieredzes salīdzināšana un kopīgā refleksija ļāva dalībniekiem ieraudzīt, ka kopienas noturību veido ne tikai civilās aizsardzības plāni un tehniski risinājumi. To ikdienā rada cilvēku savstarpējā uzticēšanās, līdzdalība, brīvprātība, spēja dalīties ar informāciju un gatavība nepieciešamības gadījumā rīkoties kopā.
Kopienas noturība sākas ar cilvēkiem
Divu dienu aktivitātes ļāva uz drošību un kopienas noturību paskatīties daudz plašāk. Tā nav tikai 72 stundu soma vai zināšanas par to, kur meklēt patvērumu. Noturīga kopiena veidojas tad, ja cilvēki zina, kā rīkoties, pazīst savus resursus, uzticas cits citam, spēj palīdzēt kaimiņam un ir gatavi uzņemties atbildību. Tā ir arī spēja mācīties no citu valstu un kopienu pieredzes, vienlaikus izvērtējot, kas būtu piemērots mūsu pašu situācijai.
Latvijas un Gruzijas dalībnieku sarunas parādīja – lai arī mūsu ikdiena, tradīcijas un atbalsta sistēmas atšķiras, jautājums abās valstīs būtībā ir viens: ko mēs paši varam darīt, lai mūsu ģimene un mūsu kopiena būtu gatavāka grūtam brīdim? Tieši ar šādu domu projekta nosaukumā ietvertais aicinājums “Domāt globāli. Rīkoties kopienā – pasaule sākas tepat!” ieguva pavisam praktisku nozīmi.
Biedrība “Neaizmirstule” izsaka sirsnīgu pateicību ikvienam projekta dalībniekam, Aglonas Katoļu ģimnāzijai, Aglonas bazilikai, Aglonas pagasta pārvaldei, Aglonas Tūrisma informācijas centram, Preiļu novada pašvaldībai, Preiļu novada Tūrisma attīstības un informācijas centram, Preiļu novada bērnu un jauniešu sporta skolas Pieaugušo sporta vadītājam Aglonā, Aglonas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centram “STROPS”, Aglonas bazilikas Kora skolai, Aglonas vidusskolas skolēnu pašpārvaldei, Aglonas pagasta iedzīvotāju iniciatīvas grupai “Velomīļi” par atsaucību, sadarbību, atbalstu un ieguldījumu projekta aktivitāšu īstenošanā.
Šo pasākumu līdzfinansē Eiropas Savienība projekta Nr. 03-2026/SL/13 “DOMĀT GLOBĀLI. RĪKOTIES KOPIENĀ – PASAULE SĀKAS TEPAT!” ietvaros. Par tā saturu atbild tikai biedrība “Neaizmirstule”, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
