No rīta nomazgāties, aizbraukt pie ārsta vai pavadīt laiku līdzcilvēku sabiedrībā – šķietami pašsaprotamas un ikdienišķas lietas, kuras ikdienā darām un piedzīvojam. Taču daļai cilvēku šādu ikdienas vajadzību nodrošināšanai nepieciešams sociālais atbalsts. Ikvienam var būt dažādas grūtības dzīvē, sabiedrība noveco, arī cilvēkiem ar funkcionāliem, tai skaitā intelektuālas attīstības traucējumiem, ir vajadzība pēc viņiem piemērota sociālā atbalsta, līdz ar to pieprasījums pēc mūsdienīgiem sociālajiem pakalpojumiem pieaug. Preiļu novada pašvaldības sociālā dienesta vērienīgo pārmaiņu projektu palīdz īstenot Eiropas Savienības līdzfinansējums, paplašinot, pilnveidojot un attīstītot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, kas uzlabo dzīves kvalitāti, ir ģimeniskai videi pietuvināti un pieejami pēc iespējas tuvāk mājvietai.
Preiļu novada Labklājības pārvalde ieguva atbalstu svarīgai iecerei – pilnveidot un uzlabot jau piedāvātos pakalpojumus un uzsākt jauna pakalpojuma sniegšanu. Ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) līdzfinansējumu 780 690 eiro apmērā šobrīd novadā īsteno nozīmīgu projektu "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības paplašināšana Preiļu novadā". Projektu uzsāka 2024. gada rudenī, un tas turpināsies līdz pat 2029. gadam.
Jau šobrīd realizēti un procesā ir vairāki risinājumi. Topošais terapeitiskais dārzs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir Latvijā unikāla ideja, kuru ārtelpā realizēs tuvāko gadu laikā. Lai radītu piemērotu vidi dažādu iemaņu un prasmju apguvei cilvēkiem ar funkcionāla rakstura traucējumiem, tiks izveidotas specializētas darbnīcas. Papildus tam pielāgots mikroautobuss vairāku cilvēku vienlaicīgai pārvadāšanai, un atrasts cits tikpat vērtīgs risinājums aprūpei mājās.
"Transports cilvēkam rada sasniedzamības un kustības sajūtu. Terapeitiskais dārzs un specializētās darbnīcas ļauj kļūt prasmīgam un noderīgam, bet aprūpe mājās nodrošina iespēju palikt savā vidē. Tas ir kā drošs dzīvības aplis, kur pakalpojumi viens otru papildina: cilvēks dzīvo savās mājās, bet vienlaikus ir aktīvs sabiedrības loceklis," informē Ingūna Barkeviča, Preiļu novada pašvaldības Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas projektu vadītāja.
Normatīvie akti paredz, ka ikvienā pašvaldībā jābūt nodrošinātām iespējām no tā sauktā minimālā sociālo pakalpojumu groza. Preiļu novadā vairums pieejams jau šobrīd – to sniegšanu organizē sociālais dienests. Pašvaldībā ir trīs sociālās aprūpes centri senioriem, kā arī tiek nodrošināta aprūpe mājās. Izveidoti grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pieejams ģimenes asistents un krīzes centrs. Savukārt dienas aprūpes centrā augstas sociālās atstumtības riskam pakļauti cilvēki, piemēram, cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, var saturīgi pavadīt brīvo laiku, attīstīt pašaprūpes un pašnoteikšanās prasmes, socializēties un pakāpeniski arvien vairāk integrēties sabiedrībā.
"Sociālajā jomā ir daudz vajadzību, kas jāfinansē no pašvaldības budžeta, tāpēc Eiropas Savienības fondu atbalsts palīdz gan risināt vajadzības, gan parādīt sabiedrībai, ka ikviens cilvēks ir vērtība. Cilvēkiem ar intelektuālās attīstības vai citiem funkcionāliem traucējumiem ir tādas pašas vajadzības kā ikvienam. Arī viņi vēlas justies vajadzīgi un dzīvot pilnvērtīgi," pauž Ingūna Barkeviča.
Divi pielāgoti transportlīdzekļi vislabākajai aprūpei
Preiļu novada iedzīvotājiem jau līdz šim bija pieejams pašvaldības un specializētais transports, kas paredzēts personām ar funkcionālajiem traucējumiem vai invaliditāti, kas pārvietojas ratiņkrēslā vai ir guļošas un pašu spēkiem nespēj nokļūt, piemēram, ārstniecības iestādē ar sabiedrisko transportu. Iepriekšējais transportlīdzeklis savu laiku nokalpojis – tikai 2025. gadā nobraukti 44 694 kilometri. To izmanto sociālā dienesta klienti, un pēc nepieciešamības tas pieejams arī personām no trīs Preiļu novada sociālās aprūpes centriem, kuros kopumā mīt līdz 120 cilvēkiem, stāsta Anita Gāga, Preiļu novada Labklājības pārvaldes vadītājas vietniece.
Lai pārvadāšanu uzlabotu, iegādāts specializēts transportlīdzeklis, kas pirmos braucienus uzsācis jau janvārī. Transports pielāgots tā, lai vienlaikus varētu pārvadāt vairākas personas, bet izveidotā rampa ir ērtāka un ergonomiskāka pavadošajām personām. "Jaunajā transportā vienlaikus var vest divus cilvēkus ratiņkrēslos un vienu guļošu personu, kā arī viņu pavadoņus. Salonu iespējams transformēt – ja gultas vieta nav vajadzīga, tajā var pārvadāt divas personas ratiņkrēslos un vēl piecus klientus," uzsver Ingūna Barkeviča.
Specializētajam transportam jāpiesakās pie sociālā dienesta sociālā darba speciālista vismaz trīs darba dienas pirms plānotā brauciena. Visbiežāk transportu izmanto nokļūšanai uz ārstniecības iestādēm dažādu procedūru veikšanai. Šāds pakalpojums ir pieejams līdz piecām reizēm gada laikā.
Preiļu novadā aprūpe mājās tiek sniegta jau sen. Pēc jaunā novada izveides sociālā darba speciālisti saskārās ar situāciju, ka pakalpojumu sniedzēji nevēlējās mērot tālo ceļu uz novada viensētām gan attāluma, gan augsto izmaksu dēļ, ekspluatējot savu auto, ko nesedz saņemtā atlīdzība. Turklāt pastāv vēl viena būtiska problēma, kas liedz nodrošināt kvalitatīvu aprūpi, – lauku pagastu mājokļos bieži nav pieejams ūdensvads. Piemēram, četros pagastos ūdensvads pieejams vien 28–52 % iedzīvotāju, bet vēl astoņos 53–66 % iedzīvotāju. Tāpēc nevar veikt elementāru higiēnisko aprūpi, kā arī nodrošināt veļas mazgāšanu.
Reāla situācija – 10 cilvēkiem bijām spiesti atteikt aprūpi mājās, jo nebija, kas to sniedz. Tas pamato, ka vajadzīgs aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai pielāgots transports, kas ar visu vajadzīgo aizbrauc uz cilvēka dzīvesvietu, un aprūpētājam ir resursi, lai nodrošinātu aprūpi. Gatavojot projekta pieteikumu, analizējām tieši mūsu aprūpes mājās saņēmējus – no 34 aprūpes mājās saņēmējiem ūdensvads mājoklī nebija 6 personām, bet 15 personām nebija veļasmašīnas. Ja nav ūdensvada, arī mazgāšanās un higiēniskā aprūpe ir problemātiska," skaidro Anita Gāga, Preiļu novada Labklājības pārvaldes vadītājas vietniece.
Plānots, ka projekta ietvaros sagādātais transportlīdzeklis, kas speciāli pielāgots un aprīkots, aprūpes mājās pakalpojumu uzsāks sniegt pavasarī. Transportā būs strāvas ģenerators elektrības padevei, duša, labierīcības, veļasmašīna. Tāpat tas būs aprīkots ar ledusskapi, lai varētu piegādāt klientam produktus, kā arī mazā sadzīves tehnika un aprīkojums uzkopšanas darbiem. Lai veiktu pilnvērtīgu aprūpi, tajā būs arī inventārs pēdu, nagu, matu kopšanai. Kā jebkuru pakalpojumu, to, izvērtējot klienta vajadzības, piešķirs sociālā dienesta sociālais darbinieks, bet organizēs Aprūpes mājās birojs. Pašvaldības pārstāves plāno, ka vienā darbadienā varētu tikt apkalpoti līdz sešiem iedzīvotājiem.
Šāda palīdzība ir būtiska, jo, to nodrošinot, persona turpina dzīvot dzīvesvietā, kas izmaksu ziņā ir lētāk nekā tad, ja cilvēks uzturas institūcijā. Turklāt tas ir labāk personas emocionālajai pašsajūtai. "Vecākiem cilvēkiem ierastā vide un savs stūrītis ir ļoti svarīgs. Saņemot aprūpi mājās, seniors jūtas novērtēts un aprūpēts sabiedrības loceklis," uzsver Ingūna Barkeviča.
Terapeitiskais dārzs - vieta, kur pielietot un iegūt jaunas prasmes
Kad Preiļos atvēra dienas aprūpes centru, bija paredzēts, ka vienlaikus tajā varēs uzņemt astoņus klientus. Veiksmīgi īstenojot dažādus projektus, gadu gaitā izdevies ne tikai uzlabot centra telpas un pakalpojumu klāstu, bet arī iegūt sabiedrības pozitīvu viedokli par dienas aprūpes centriem un to mērķgrupu – cilvēkiem ar intelektuālas attīstības traucējumiem. "Šobrīd mums ikdienā ir 17 klienti, kas patiesībā ir ļoti liels skaits, ņemot vērā, ka cilvēkresursi nav palielinājušies. Ir divas pilnas slodzes aprūpētājas, centra vadītāja, nepilnu slodzi strādā sociālais darbinieks un psihologs, kurš apkalpo citus sociālā dienesta klientus," stāsta Anita Gāga.
Tā kā speciālisti ir atzinuši, ka pašreizējās telpas kļuvušas par šauru, kā arī klienti izteikuši vēlmi pēc prasmes veicinošām aktivitātēm, radusies ideja par ārtelpas jaunbūves izveidošanu specializētajām darbnīcām, teritorijas labiekārtošanu un unikāla terapeitiskā dārza ierīkošanu turpat līdzās dienas aprūpes centram. Šādā veidā centrs paplašinās pakalpojumu klāstu, kā arī palielinās vietu skaitu līdz desmit personām. Nekur citur Latvijā šāda formāta terapeitisko dārzu nav – ideja ir projekta ietvaros izlolota, uzsver Anita Gāga. Darbošanās āra vidē, svaigs gaiss un dienasgaisma labvēlīgi ietekmē cilvēku ar intelektuāla rakstura traucējumiem mentālo veselību un stimulē maņu pieredzi.
"Terapeitiskais dārzs ir mērķtiecīgi veidota vide fiziskās, psiholoģiskās un sociālās labklājības veicināšanai, kur caur dažādiem stimuliem – zāles čaboņu, ūdens čalošanu, dažāda veida augiem – veicināt maņu attīstību, caur dažādām aktivitātēm un atbilstoši cilvēka iespējām radīt izvēles iespējas – pabūt vienatnē klusumā vai kopā ar citiem apkopt dobes," informē Anita Gāga.
Personāla pavadībā klienti varēs nodoties pastaigām pa dārzu, specializēto darbnīcu ārtelpā attīstīt jaunas prasmes, piemēram, dārzniecībā, lai pēcāk to, kas ticis izaudzēts vasaras mēnešos, pārstrādātu darbnīcu iekštelpās – Labklājības pārvaldes ēkā. Būtisks aspekts – pirms pakalpojuma piešķiršanas tiks izvērtētas personu intereses un vēlmes, kā arī funkcionālo spēju līmenis, lai katrs varētu darboties pēc savām spējām. Pašvaldība ieplānojusi, ka ārtelpas būvi un dārza labiekārtošanu pabeigs 2027. gadā.
Sabiedrībā balstīti pakalpojumi ir īpaši svarīgi ne tikai personām, kas tos saņem, bet arī viņu tuviniekiem. Tas ļauj ne tikai mērķtiecīgi pilnveidoties un iesaistīties aktivitātes, bet arī ģimenei būt sociāli aktīviem. Savukārt tiem novada iedzīvotājiem, kurus ierobežo mājvietas atrašanās vieta vai dzīves apstākļi, mobilie pakalpojumi ļauj saņemt nepieciešamo.
Preiļu novadā īstenotais projekts tiek realizēts Eiropas Savienības Kohēzijas programmā 2021. – 2027. gadam iekļautā pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" pirmajā kārtā. Pasākums paredz atbalstu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, kā arī personām pensijas vecumā, tostarp cilvēkiem ar demenci.
Lai attīstītu šādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, Preiļi attīsta tiem nepieciešamo infrastruktūru un nodrošina pakalpojumu pieejamību. Latvijā kopējais šiem mērķiem paredzētais finansējums ir 46 769 934 eiro (t.sk. ESF+ finansējums – 39 754 443 eiro un nacionālais līdzfinansējums – 7 015 491 eiro, ko veido pašvaldību budžeta un privātais finansējums).
Projekti tiek īstenoti saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, bet tie tika realizēti ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
