Marts visā pasaulē tiek atzīmēts kā kolorektālā jeb zarnu vēža informētības mēnesis (Colorectal Cancer Awareness Month), kura laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta zarnu veselībai un sabiedrības informētībai par to, kādus ieguvumus sniedz regulāras profilaktiskās pārbaudes. Arī Latvijā ir pieejams valsts apmaksāts zarnu vēža skrīnings, un to ieteicams veikt noteiktā vecumā, lai pārliecinātos par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).
Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Šī vecuma grupa ir noteikta atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un ārstu profesionālo asociāciju rekomendācijām, jo tieši šajā laikā pieaug kolorektālā vēža saslimšanas risks.
Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam sākotnēji jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par vizītes dienu un laiku. Praksē tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāaizpilda mājas apstākļos – no vienas vēdera izejas. Pēc tam tests rezultāta nolasīšanai jānogādā atpakaļ ģimenes ārsta praksē vai kādā no “Centrālās laboratorija” filiālēm. Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro ēšanas ierobežojumi, kā tas bija iepriekš, jo mūsdienās tiek izmantots ērtāks, jaunā tipa tests.
“Bieži vien cilvēki nevēlas veikt šo testu, jo nejūt izmaiņas pašsajūtā un vēdera izejā nav redzamu asiņu. Tomēr tas var būt maldinoši, jo zarnu vēzis nereti attīstās bez acīmredzamiem simptomiem. Tieši regulāra profilakses veikšana var palīdzēt savlaicīgi atklāt šo slimību un sasniegt labāku izveseļošanās rezultātu vai pat glābt dzīvību,“ skaidro NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta Veselības aprūpes pakalpojumu projektu vadītāja Jūlija Voropajeva.
Atbilstoši Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošu paradumu pētījumam* nepilni 54 % respondentu kā galveno iemeslu zarnu vēža skrīninga neveikšanai min to, ka viņiem nav nekādu sūdzību un pašsajūta ir laba. Zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu. Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var attīstīties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnā stadijā pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diemžēl diagnosticē novēloti.
Tipiskākie zarnu vēža simptomi ir: vēdera izejas izmaiņas, asins piejaukums fēcēs, pasliktināta vispārējā pašsajūta, neizskaidrojams svara zudums, krampjveida vai pastāvīgas sāpes vēderā. Ja šie simptomi ir novērojami, bet iedzīvotājs nav skrīninga vecuma grupā, jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par turpmāko vizīti, izmeklējumu veikšanu. Ģimenes ārsta apmeklējums un nepieciešamā laboratoriskā, diagnostiskā izmeklēšana ir valsts apmaksāta, veicot tikai pacienta līdzmaksājumu.
Vairāk informācijas par profilaktiskās pārbaudes veikšanu var uzzināt, ieskatoties NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Zarnu profilaktiskā pārbaude” vai sazinoties ar NVD Klientu apkalpošanas centru pa bezmaksas informatīvo tālruni +371 80001234.
* Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošu paradumu pētījuma 2024. gada aptauja.
Informāciju sagatavoja
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Evija Štālberga
tālr. +371 67045007, +371 28622205