PREIĻU PILS UN PARKS AR APBŪVES KOMPLEKSU


Piedāvājam iepazīties ar CD "Preiļu pils un parks pagātnē un šodien" interneta versiju 
(CD izveidots projekta ietvaros 2004. gada novembrī)

PREIĻU PILS UN PARKS AR APBŪVES KOMPLEKSU

Kontaktpersonas – Preiļu novada tūrisma informācijas centra darbinieki 

Preiļu vēstures mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar skaisto parku. Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19.gs vidū un vēl šodien tas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Parka platība ir 41 ha, no kuriem apmēram 13 ha aizņem parka dīķi un kanāli, te aug 25 sugu koki un krūmi, to vidū vairāki dižkoki.

Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Arī katrs elements atsevišķi: pils, kapela, stallis, vārti, vārtsarga namiņš, parks ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Pils ēka atrodas Preiļu novada domes bilancē, dome apsaimnieko un uztur kārtībā arī parka teritoriju ar tajā esošajām būvēm /estrādi, vārtiem, tiltiem, stalli /.

Iespējams, ka Preiļu parka plānojumu projektējis itāļu arhitekts Vinčenco Macoti (1756. – 1798.). parku apjoza dekoratīvs nocietinājums (kastella) un četrrindu liepu alejas parka vidū appludinot Preiļupīti, ir radīta dīķu un kanālu sistēma ar daudzām salām un pussalām klajumos (laucēs) izveidotas gleznainas lapenes – liepu vai svešzemju koku un krūmu grupas. Preiļu parkā ir izcili skaisti un labi aprūpēti krūmu puduri – segliņi, sausserži, melnie plūškoki u.c. Padomju gados ir pieļautas būtiskas kļūdas Preiļu parka apsaimniekošanā – nepārdomātā Preiļupītes ūdens režīma dēļ pastiprināti aizauguši parka dīķi. Laika gaitā zudumā gājušas visas tās parka celtnes, ko kopumā var saukt par mazo arhitektūru. Nav vairs kokgrieztās skulptūras “Ādams un Ieva paradīzē” vismazākajā saliņā. Nevienā no pārpalikušajiem uzkalniņiem parka stūros vairs nav neviena paviljona. Zudumā gājuši arī visi balti krāsotie koka tiltiņi.

Parkā atrodas vairākas Preiļu muižas kompleksam piederīgas būves – Preiļu pils, kapela, vārtsarga namiņš, staļļi, trīs vārti. Tās visas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras, ziedu torņi un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm.

Preiļu pils – izcils Latgales 19.gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Pils arhitektūra izteiksmīgi raksturo romantisma periodu Latvijas muižu mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Pils kā arhitektūras pieminekļa galvenā šī brīža vērtība ir tās apjoms un fasādes, kā arī iekštelpu vēsturiskās plānojuma struktūras elementi ar sienu apdari. Vidulaikos Preiļu novads ar pili piederēja Livonijas Ordenim, bet kopš 1382.g. - barona fon Borha dzimtai. Arhitektūras stils – neogotika.

Preiļu viduslaiku pils tika nopostīta Ivana Bargā iebrukuma laikā 1558.-1582.gadā. Borhi nopostīto pili neatjaunoja, bet uzcēla jaunu, kura 18.gs. sāk. nodega. Tās vietā uzcēla atkal jaunu kungu māju, bet, kad tā vairs neapmierināja saimnieku prasības, 1860.-1865.g. uzbūvēja jaunu pili Tjūdoru neogotikas stilā. Domājams, vecā kungu māja iekļauta jaunās pils apjomā. Kā iespējamie projekta autori minēti G. Šahts un A. Beļeckis. Pilī bijuši ozolkoka paneļi, ornamentāls plastisks dekors, veidojot romantisku interjeru. No sākotnējās interjera apdares šobrīd nekas nav saglabājies. Preiļu muižas jaunā pils jau vismaz otru reizi stāv bez starpsienām, logiem, durvīm, grīdām n telpu iekšējās apdares, ēka ir avārijas stāvoklī. Kopš 1930.gadiem pilī atradusies gan lauksaimniecības skola, gan vidusskola, gan šūšanas cehs.

No saimniecības ēkām saglabājušies 19.gs. 3.cet. neogotikas formās celtie staļļi, vārti ar smailloka arkām, vārtsarga namiņš un kapliča (1817.g.). (K.Veinberga, J.Zviedrāns)

Atpakaļ