No 7. marta līdz 13. aprīlim apskatāma izstāde “Latvijas Sarkanais Krusts”


07.03.2017 - 13.04.2017

No 2017. gada 7. marta līdz 13. aprīlim Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā izstādi „Latvijas Sarkanais Krusts”, kuru veidojuši Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs un Latvijas Sarkanais Krusts.

Aicinām uz izstādes atklāšanu 7. martā plkst. 16.00 Preiļu kultūras nama izstāžu zālē.

Izstāde atspoguļo Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) darbību no 1918. gada līdz mūsdienām. Atzīmējot biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) 95. gadskārtu, LSK sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju izveidojusi LSK ceļojošo izstādi, kas tiek izstādīta dažādos Latvijas novados. Izstāde atspoguļo LSK darbību laika posmā no 1918. gada līdz mūsdienām, tajā apskatāmi vairāki informatīvie materiāli – priekšmeti, plakāti, fotogrāfijas, apliecības, banneri un citi. Izstādi papildinās fotomateriāls un medicīnas priekšmeti par Latvijas Sarkanā Krusta darbību Preiļu novadā no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma un SIA “Preiļu slimnīca”.  

Izstāde sniedz iespēju iepazīties ne tikai ar LSK vēsturi, bet arī paraudzīties uz mūsdienu sabiedrību no humānisma skatu punkta.

Līdz šim LSK ceļojošā izstāde eksponēta Rīgā, Alūksnē, Madonā, Olainē, Krimuldā, Gulbenē, Liepājā, Jēkabpilī, Ludzā, Rēzeknē, Limbažos, Daugavpilī, Talsos, Kuldīgā, Dobelē, Aizputē, Jelgavā un Balvos.

Latvijas Sarkanajais Krusts (LSK)

1859. gada 24. jūnijā Ziemeļitālijā, Solferīno ciema tuvumā notika izšķiroša kauja Austrijas karā pret Itāliju un Franciju. Šīs kaujas aculiecinieks bija uzņēmējs Anrī Dināns, kurš rosināja Šveicē izveidot Starptautisku komiteju palīdzības sniegšanā ievainotajiem. 1876. gadā to pārdēvēja par Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju. 1867. gadā Krievijā tika izveidots Krievijas Ievainoto un slimo karavīru aizgādības biedrība, kura 1879. gadā pārdēvēja par Krievijas Sarkano Krustu. Tās sastāvā bija arī Vidzemes un Kurzemes guberņas Sarkanā Krusta nodaļas.

Latvijas Sarkanais Krusts tika dibināts 1918. gada 20. novembrī, bet 1923. gada 10. janvārī tas tika uzņemts Starptautiskā Sarkanā Krusta biedrību līgā. LSK bija lielākā un plašākā organizācija Latvijā. Tā mērķis bija sniegt palīdzību ievainotiem un slimiem karavīriem, karagūstekņiem un cietušajiem civiliedzīvotājiem, bet, sākot ar 1920. gadu, par savas darbības galveno mērķi tika izvirzīta tautas veselības aizsardzība un kopšana.

Latvijas Sarkanajam Krustam bija nodaļas visā Latvijas teritorijā. Tā struktūrā ietilpa slimnīcas, sanatorijas, žēlsirdīgo māsu skolas, aptiekas, noliktavas, darbnīcas, ātrās palīdzības transports, veselības kopšanas punkti, izdevējdarbība un citas iestādes. 1922. gadā LSK nodibināja savu apbalvojumu, kam bija četras pakāpes. Latvijas Sarkanā Krusta paspārnē darbojās Žēlsirdīgo māsu savienība, kas bija dibināta 1922. gadā un 1940. gadā tajā bija reģistrētas 745 žēlsirdīgās māsas. Tāpat 1923. gadā tika dibināts Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts, kurā 1940. gadā bija reģistrēti 650 pulciņi  ar 15 365 biedriem.

1940. gada sākumā Latvijas Sarkanais Krusts uzturēja 10 slimnīcu, 4 sanatorijas, 2 žēlsirdīgo māsu skolas, 6 aptiekas (no tām 3 slēgta tipa), noliktavu, darbnīcas, 10 ātrās palīdzības punktus, 66 reģionālās nodaļas, 98 veselības kopšanas punktus, 8 laboratorijas, 13 rentgena kabinetus, 73 zobārstniecības kabinetus, kā arī citus ārstnieciskos kabinetus. Kopumā tika nodarbināti 150 ārsti, 60 zobārsti, 200 žēlsirdīgās māsas un citas personas.

1940. gada beigās Latvijas Sarkanā Krusta vietā tika izveidota Latvijas PSR Sarkanā Krusta biedrība, kura Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā savu darbību Latvijas teritorijā pārtrauca. 1941. gada 30. oktobrī bijušā Latvijas Sarkanais Krusta iestādes tika iekļautas Tautas Palīdzības organizācijā. Tās mērķis bija sniegt palīdzību karā cietušajiem, sekmēt veselības aizsardzību un kopšanu un to propagandu iedzīvotājiem. Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas 1945. gadā tā savu darbību izbeidza. 1944. gadā savu darbību atjaunoja Latvijas PSR Sarkanā Krusta biedrība. Tās galvenie darbības virzieni bija organizēt sanitārās kopas un sanitāros posteņus, kopnieču apmācību, medmāsu sagatavošanu, sanitāro darbu un izglītošanu skolās, kā arī asins donoru kustību.

Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas, 1991. gada 26. aprīlī Latvijas Sarkanais Krusts atjaunoja savu darbību kā patstāvīga biedrība. Tā paša gada 25. novembrī Latvijas Sarkanā Krusta biedrību uzņēma Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijā. Latvijas Sarkanā Krusta biedrības darbība vērsta uz profesionālas, kvalitatīvas, savlaicīgas, vajadzībām atbilstošas palīdzības sniegšana katram cilvēkam, kurš ir nonācis krīzes situācijā, neatkarīgi no viņa nacionalitātes, rases, reliģiskās piederības, stāvokļa sabiedrībā vai politiskajiem uzskatiem.

Atpakaļ