Paulīna Vanaga svin 100 gadu jubileju


28.02.2013

28. februārī Preiļu novada iedzīvotāja Paulīna Vanaga svinēja 100. dzimšanas dienu. Jubilāri sveica Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Sociālā dienesta pārstāvis Lauris Pastars, Pensionāru biedrības valdes locekle Veneranda Utināne, Preiļu Vēstures un lietišķās muzeja pārstāve Ināra Krusta un Politiski represēto apvienības Preiļu nodaļas vadītāja Terēzija Lakovska.

Paulīna Vanaga savā dzimšanas dienā bija saņēmusi apsveikumu no Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, svētku dienā klāt bija Paulīnas Vanagas meita Valentīna, mazmeita Sandra, jubilāres krustmeitas Natālija un Regīna.

Simtgadnieces dzimšanas dienā par jubilāri mums stāstīja gan viņas meita, gan mazmeita. Viņas atcerējās Paulīnas dzīves gājumu, kas ir stipras un patstāvīgas sievietes mūžs, kura dzīvi vadījusi, uzņemoties atbildību un paļaujoties uz sevi.   

Paulīna Vanaga (dz. Anspoka) dzimusi 1913. gada 28. februārī toreizējā Preiļu pagasta (tagad – Saunas pagasts) Puncuļu sādžā. Vecākiem bija trīs meitas. Paulīnai pašai ģimenē – divas meitas, vecākā jau viņā saulē, un visas viņas trijatā izgājušas smago represiju ceļu un atgriezušās Latvijā.

Paulīna apprecējās 1936. gadā. Vīrs Voiceks Vanags bija dzimis 1901. gadā, strādāja par policijas virskārtībnieku Preiļos. Esot ļoti rūpējies par sieviņu un abām meitām. Kā krietni vecākam par Paulīnu viņam bija uzkrāta dzīves pieredze un labas iemaņas ģimenes saimniecības vadīšanā. Mazmeita Sandra atcerējās vecmammas stāstīto, ka pēc atgriešanās no Sibīrijas viņa tik labu un gādīgu vīrieti vairāk nav sastapusi, tāpēc pārējo mūža daļu dzīvojusi viena. Spilgti atmiņā mazmeitai ir palikušas arī vecmammas atmiņas par kažociņu, ko vectēvs pirms došanās uz tālo Sibīriju vēl paspējis pa vilciena logu atdot sievai. Acīmredzot, viņš zināja, ka viņām tas vairāk noderēs. 

Tā diena bija pēdējā, kad viņi viens otru redzēja. Paulīnu Vanagu kopā ar bērniem aizveda uz tālo Krasnojarskas apgabalu. Viņa tur aizvadīja sešpadsmit gadus, meitenes kopā ar citiem bērniem no Sibīrijas atgriezās ātrāk, bet Voiceks tā arī palika Vjatkas zemē. Sibīrijā esot, Paulīna rakstīja vēstules uz Maskavu un saņēma atbildes no atbildīgajām institūcijām, ka viņu palaidīs mājās, ja vīrs būs kritis. Tomēr tie izrādījās viltus solījumi, un arī oficiāla ziņa par Voiceka nāvi netika saņemta, tikai cilvēki, kuri zināja, pastāstīja, ka viņa vairāk nav starp dzīvajiem.

1957. gadā, kad Paulīna Vanaga atgriezās no Sibīrijas, meitas jau bija izaugušas, mācījās vidusskolā un dzīvoja pie vecmammas Antoņinas Puncuļos. Paulīna sāka strādāt pienotavā Preiļos, jo šo darbu bija jau apguvusi, dzīvojot svešumā. Tā bija viņas vienīgā darba vieta līdz pat aiziešanai pensijā. Visu laiku dzīvojot īrētos dzīvokļos, Paulīnai bija patiess prieks, kad darba gaitu noslēgumā Siera rūpnīca viņai piešķīra dzīvokli Preiļos. 

Paulīnai Vanagai ir četri mazbērni, četri mazmazbērni un pieci mazmazmazbērni. „Mamma bija patriotiska, par Latviju visu mūžu”, tā teica meita jubilejas reizē. Lielā mīlestība Paulīnai bijusi puķes – tās koši auga gan istabā, gan dārzā. Talants bija zīmēšanā - ar zīmuli vai pildspalvu viņa visvairāk attēloja ziedus, izceļot to skaistumu arī uz papīra. Paulīna daudz nodarbojusies arī ar rokdarbiem – visvairāk izšuvusi. Ar to viņa pelnīja iztiku arī tālajā Sibīrijā.

Par Paulīnu Vanagu ir savākta informācija Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā. Ināra Krusta pastāstīja, ka krājumā glabājas filma ar viņas stāstījumu par dzīvi, ir vairākas fotogrāfijas no ģimenes arhīva. Muzeja ekspozīcijā ir arī Paulīnas Vanagas tautiskā josta, jo viņa bijusi Preiļu pilsētas kora dziedātāja, un josta tika austa kā pašdarinātā tautastērpa sastāvdaļa Latgales Dziesmu svētkiem 1940. gadā.

 


Paulīnas Anspokas un Voiceka Vanaga kāzas 1936.g.  Foto „Ermitaž” , Preiļos, 1936.g.

 


Paulīna Vanaga ar vīru Voiceku Vanagu un meitiņu Antoņinu Preiļos 1936.gadā. 2.rinda Paulīnas māsas Annas vīrs Ignats Putučs. 

 


Voiceka un Paulīnas Vanagu meitiņas. No kreisās Valentīna (dzimusi 1938.g.)  un Antoņina (dzimusi 1936.g.). Preiļos ap 1940.gadu.

 

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Atpakaļ