Par novadu |
|
|
Video "Preiļiem 80" 2008. gada vasara (AVI, 34 MB, 8.45 min)
Preiļu novads ir interesants ar savu vēsturi, tradīcijām, saimniecību un dabas ainavām.
Senatnē Preiļu novads bija viens no senās latgaļu valsts Jersikas administratīvi teritoriālajām vienībām. Ziņas par tā robežām ir visai fragmentāras un neskaidras.
Preiļu novads ietver tagadējos Preiļu pagastu, Aizkalnes pagastu, Saunas pagastu, Pelēču pagastu un Preiļu pilsētu.
Preiļi
Preiļi – pilsēta, kur satiekas četri vēji, Nesdami sev līdzi saules lēktus un ezeru Miglas smaržu, sapinas pilsētas centrā un paliek tur.
Preiļi ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latgalē, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta ap 1250. gadu. Preiļi un Preiļu zeme no 13. gadsimta sākuma līdz 1376. gadam ietilpa Rīgas vēlākajā bīskapijā. Preiļu pilsēta izveidojusies, saplūstot Preiļu muižai, Preiļu ciemam un Preiļu brīvciemam. Preiļi pilsētas tiesības ieguva 1928.gadā. Pirmskara laikā Preiļi bija sīktirdzniecības centrs. Pilsēta ir strauji izaugusi pēckara laikā. 1949. gada 31. decembrī Preiļi tika apstiprināti par Preiļu rajona centru. Sākās dažādu uzņēmumu un sabiedrisko ēku celtniecība, pieauga iedzīvotāju skaits, attīstījās rūpniecība.
Aizkalnes pagasts
Aizkalnes pagasts atrodas Preiļu novada DA daļā un robežojas ar Vārkavas, Preiļu, Rušonas un Pelēču pagastiem. Aizkalne jau vēsturiski ir bijusi novada centrs. Tagadējais Aizkalnes pagasts aizņem tikai apmēram trešdaļu no agrākā Aizkalnes pagasta teritorijas. Līdz 1930. gadam pagasts saucās par Jasmuižas pagastu. 1964. gadā bijušās Jasmuižas muižas dzīvojamajā ēkā iekārtots Raiņa memoriālais muzejs “Jasmuiža” – Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāle. Šodien muzejs ir kļuvis par vienu no ievērojamākajiem tūrisma centriem Preiļu novadā.
Preiļu pagasts
Preiļu pagasts atrodas Preiļu novada centrālajā daļā. Tas robežojas ar Preiļu pilsētu, Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes, Vārkavas un Sutru pagastiem. Latvijas brīvvalsts laikā Preiļu pagasts bija ievērojami lielāks. Pašreizējais pagasts sastāda tikai apmēram 1/3 no bijušās pagasta teritorijas. Pagastā ir vairāk kā 60 apdzīvotās vietas, no kurām lielākās ir Līči, Anspaki un Pupāji. Cauri pagastam tek 3 upes – Preiļupe, Feimanka un Dzilna.
Saunas pagasts robežojas ar Rožupes, Rudzātu, Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu, Preiļu un Sutru pagastiem. Pagastā ir sazarots ceļu tīkls, kas savstarpēji savieno pagasta lielākās apdzīvotās vietas. Pagasta centrs atrodas Prīkuļos. Pagastā 10,6% jeb vairāk kā 1300ha no pagasta aizņem purvi.
Pelēču pagasts atrodas Preiļu novada D daļā 16km no rajona centra – Preiļiem. Pagasts robežojas ar Dubnas un Višķu pagastiem, kā arī ar Rožkalnu, Upmalas, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastiem. Pa pagasta R robežu plūst Dubnas upe. Pelēču ciems ir savienoti ar Aizkalni un Arendoli. Latvijas brīvvalsts laikā Pelēču pagasts ietilpa Aizkalnes pagastā.
|