|
Laikā nu 1866. - 1878. g.
piec arhitekta Visocka projekta nu palākim laukakminim izcalta lelōkō Preiļu
ceļtne - Preiļu katōļu bazneica ar 1200 dīvlyudzieju vītom. Bazneica ir ar vīnu
lelu tūrni. Šymā tūrnī ir 3 zvoni - "Svātais Pīters" (lelais), "Svātais
Francisks" (videjais) i "Svātō Tereze" (mozais). Tei ir ļūti ītiļpeiga ceļtne.
Bazneicys izmāri: garums, skaitūt nu frontis da ōrējai sīnai - 46 m, plotums -
23 m, sōnu jūmys augstums - 6 m, videjōs - 12 m, lelō tūrņa augstums bez krysta
- 30 m, ar krystu - 33 m, divi mozī tūrneiši nu jumta - 8 m augsti. Tū praseja
itōs lelōs ceļtnis harmoneja. Bet krīvu vaļdeiba napīļōve, ka katōļu bazneica
spilgtai izacaltū apdzeivōtajā vītā, deļ tam tūrņa augstumu vajadzēja samazynōt.
Bazneicu 1886. g. īsvieteja prāvests Pīters Pōvuls Danusevičs, a 1886. g. 27.
junī konsekrēja Mogiļevys veiskups Francisks Albins Simons.
Apkōrt bazneicai ir dōrzs,
kuru īslādz akmiņa myura žūgs ar skōrda jumtu. Pi īejis dīvanomā ir sorkoni
ķīgeļu vōrti. Dōrza obūs myurūs pi īejis ir divys nalelys kapleicys.
Preiļu īpašnīks K. Guļkevičs
bazneicai dōvynōja 33 desetinys zemis, varganis 3000 zalta rubļu vierteibā,
dōrgus karūgus i lelu zvonu, kaida tūlaik nabeja nivīnā apkōrtejā bazneicā - tō
skanis varēja dzierdēt 10 km radiusā. 1938. g. Kolbis firma (Reigā) bazneicā
uzstōdeja jaunys varganis, kurys papyldynōja ar 583 stabulem nu K. Guļkeviča
dōvynōtajom varganem. Tai itom varganem niule ir divi manuali (klaviaturys), 24
registri, i 1414 stabulis.
Oltora augšā piec Aglyunys
bazneicys parauga ir 3 gleznys, pa labi apostols Pīters, pa kreisi apostols
Pōvuls. Zam šom gleznom atsarūn sudobrā koltō "Dīvamōtis dabasūs uzjimšonys"
glezna, kas ir vairōk nakai 100 godus vaca, Svātō Aglyunys glezna, kū 1888. godā
Pūlejā izgleznōja mōkslinīks I. Kostovskis. Itō poša mōkslinīka dorbs ir ari
Dīvamōtis glezna.
Krysta ceļa biļdis (gleznys)
tyka atvastys nu Pūlejys ap 1935. godu reizē ar varganem. |